Nu vispār jau es pēc savas pieredzes vadījos, ko redz, maniem kaimiņiem tā attieksīte arī tāda: ak, ko nu niekus, ej dzīvo mežā, ja tev nepatīk.
Tātad paskaidroju: viņiem grīda ir uzlikta tā, ka ja 2. stāvā virtuvē nokrīt karote, un man mājās nav neviena un nav ieslēgta mūzika oder filma, tad es salecos, jo izklausās, ka tas notiek manā virtuvē. Es perfekti dzirdu katru vārdu, kad viņi strīdās. Tad nu iedomājies, kāda ir skaņa, kad virs galvas braukā ar plastmasas mašīnu (to, kur sēstās virsū un stumj ar kājām), kad 1os naktī stumda mēbeles, kad spēlē bumbu vai brauc ar skrituļslidām. Pie kam es tā nemaz pie vismazākā troksnīša neskrienu augšā vai neklapēju pie griestiem (arī 1os naktī), bet nogaidu kādu laiku.
Vispār pirms lamāt apakšas kaimiņus, vajadzētu veikt eksperimentu: vienam nokāpt lejā pie kaimiņiem un klausīties, bet otram izveikt tās darbības, par kurām šie ir sašutuši. Tad arī redzēs: cik ļoti kaimiņiem ir slimi nervi oder, cik ļoti strādā grīdas izolācija.