Lai nepazūd piefiksēts
A. Geste par mīlas 3stūriem


Te būs solītais raksts par mīlas trijstūriem. (Ļoti garš raksts, var uzdzīt pamatīgu gruzonu).

Solījos vēl uzrakstīt par atpakaļsūcošo enerģiju (kad vecāki vaino bērnus), tad jau latviešu nelaimju mehānismi būs kaut nedaudz aprakstīti. Tā gan ir tik šausmīga tēma, ka pat šaubījos, vai to maz vajag kustināt. Laikam gan vajag. Kkad drīzumā uzrakstīšu.

Cilvēkiem ir tendence padarīt sev dzīvi par elli un mīlas trijstūris ir viens gruntīgs elles katls, ar lielāku vai mazāku ciešanu devu. Zaudētāji šajā pasākumā ir visi iesaistītie personāži, ieskaitot bērnus, kas dzimst mīlas trijstūru enerģijā.

Uz mīlas trijstūru enerģijas un sekām lieliski dzīvo un uzvārās medicīnas darbinieki, zīlnieki – lāstu noņemēji/uzkrāmētāji, psihologi u.c. glābēji. Nu jā... arī pažarnieki, šad tad uzvārās, kad sieva pielaiž uguni tās kuces pritonam, bet tas tik bieži nemaz nenotiek un pažarniekus liksim mierā. Vismaz raksta sākumā.

Ņemsim standarta mīlas trijstūri. Vīrs, sieva, mīļākā. Vēl būs personāžs – vīra māte. Piedodiet, ja kādam trijstūris ir savādāks – piem., sieva, vīrs un sievas mīļākā vai mīļākais vai vīrs, sieva un vīram mīļākais. Šie gadījumi ir retāki un individuālāki.

Standarta trijstūris – vīrs, sieva, mīļākā – ir daudz biežāks cilvēku veidojums. Tas vienmēr norit pēc viena un tā paša pamata scenārija!! Individuālās nianses, protams, būs, bet pamats mīlas trijstūriem ir viens. Tā ir standarta elle visiem personāžiem ar tipveida domāšanu un rīcību. Katram trijstūra personāžam ir savs tipveida funktieris un savs „labums” no šīs elles.

Cilvēkiem, kam ļoti ir augstas ģimenes vērtības (uzticība, sekss tikai bērnu radīšanai utt.), tikumība, ētika un tiem, kas domā, ka dzimumorgānu vienīgā funkcija ir izvadfunkcija, iesaku tālāk nelasīt. Ja vārdi svingeru klubi, sekss un incests izsauc šausmas, arī nelasiet tālāk, jums tas nebūs patīkami.

Nu tad laižam!

!!!!!!!!!!!!!!! MĪLAS TRIJSTŪRU GADĪJUMĀ VAINĪGO NAV !!!!!!!!! Cilvēki tajos iekļūst dabiskā ceļā un izkļūst sakropļoti vai miruši. Un tas ir nopietni.

Dzīves samezglojumā piedalās:

VĪRIETIS – latvietis ap gadiņiem 35-iem, kurš negrib, lai sieva ar kādu citu gulētu. Pēdējā laikā viņam uz sievu nestāv. Patīk iedzert, sirds paretam uzdod;

VĪRA MĀTE – vīra viņai nav (parasti jau miris). Pati ir stipra sieviete, kas reti smaida. Domu par savu ģimeni viņa jau ir atmetusi vai arī dzīvo ar vīrieti, kas ir nekāds.

Viņa, varbūt, jau ir mirusi, tam šajā izrādē nav pirmšķirīgas nozīmes. Patiesībā vissvarīgākā aktrise šai lomai ir MĀTES FIGŪRA vīrieša iekšpasaulē. Tā ir draudīgāka par jebkuru zobaino vagīnu. Tā ir tik DRAUSMĪGI, BRIESMĪGI ŠAUSMĪGA, ka vīrietis pat iedomāties nevar, ka viņa iekšējā pasaulē tāda mājo. Pie trešā un, iespējams, pēdējā infarkta viņš šo figūru ieraudzīs pilnā krāšņumā, bet sirds to neizturēs, visticamāk.

SIEVA – ir 3 līdz 10 lieki kilogrami, bet ir laba sieviete, kas apkārt neskraida (nu ja nu tikai to vienu reizi). Viņa strādā un audzina bērnus. Viņa zina to, ka vīrs nezina un NENOVĒRTĒ, cik smags ir neredzamais mājas solis: pieskatīt un audzināt bērnus, gludināt kreklus, kārtot māju. Pašai nākas zagt laiku sev, nu lai kaut reizi mēnesī aizietu pie friziera, par manikīru un kosmetologu jau nemaz nerunāsim. Viņa ir nogurusi un sarūgtināta.

MĪĻĀKĀ – izskatīga sieviete bez liekiem kilogramiem, vismaz sākumā. Dzīvo viena, var būt arī viens bērns. Iemīlas tikai precētos vai citādi ilgtermiņā nepieejamos vīriešos (dienesta romāni, ceļojumu romāni, expat, militāristi u.c.). Sapņo nodibināt ģimeni. Nekas nesanāk jau 5 gadus.

Stāsts.
Puisis ar meiteni apprecas. Sākumā viss interesanti, bet pēc kāda gada, varbūt bik agrāk, varbūt vēlāk, sākas parasta dzīve. Pakāpeniski dziest kaisle un pret otrā gada beigām (+/-) tā ir gandrīz pilnībā izdzisusi. Piedzimst bērns, varbūt vēl viens. Sieva sāk nedot un vīram sāk nestāvēt. Pēc laiciņa sekss pazūd gandrīz kā vispār. Ir ikdienas rūpes. Iet GADI... un var tikai pabrīnīties, kur tie paliek. Laiks aizlido un dzīve slīd garām.

Sievai ir aizdomas, ka vīram kādreiz kkas ir bijis ar citām, bet tas viss ir tāpat vien palicis. Neizrunāts. Nu jā, sieva jau arī vienu reizi tā kā samīlējās citā, bet tad to visu pārtrauca. Tagad ir bērni un ir ikdiena. Ir ģimenes draugi. Kamēr viņi viesojas, ir interesanti. Kā viņi aiziet, tā iestājas ierastā ģimenes atmosfēra, kas ir nekāda. Ģimene sāk irt. Kaisle pieder jaunībai. Mīlestību aizstāj nebeidzami strīdi, dažkārt (pamatā) par sīkumiem. Šad tad kkas sirsniņā gaišs iedegas, bet tikpat ātri nodziest. Kur palika agrākā kaisle un mīlestība?

Lūk, kur. Ir latviešu tradicionālajām ģimenēm divas pamatīgas sūces. SAVAS SEKSUALITĀTES NEZINĀŠANA un VECĀKU IELAIŠANA SAVĀ DZĪVĒ (incestuālā enerģija).

Sākšu ar seksualitāti. Kad vīrietis ar sievieti sanāk kopā ir kaisle. Ir augsts seksuālais titrs (gribās daudz un bieži). Šis titrs dabiskā veidā krītas un apm. pēc 2 gadiem tas nokrītas līdz minimumam. Var nokristies ātrāk, ja partneriem ir zems seksuālais draivs. Var turēties krietni ilgāk, ja draivs ir augsts. Jebkurā gadījumā seksuālais titrs krītas un gribās mazāk un retāk, ja nekas šajā lietā netiek darīts. PAR SEKSUALITĀTI IR JĀRŪPĒJAS UN TĀ IR JĀKOPJ.

Lai par savu seksualitāti rūpētos, tā ir jāzina. Te sākas problēmas, jo audzināšana parasti ir bijusi nejēdzīga. Mūsu vecāki neko daudz par savu seksualitāti paši nezināja, jo Padomju Savienībā seksa nebija.

Lai saprastu savu seksualitāti ir jāzina savi fetiši. Tālāk ir daudzas seksuālās asis: heteri-bi-homo ass, sado/mazo-vaniļas ass, jūtos vairāk kā vīrietis – jūtos vairāk kā sieviete ass, transvestītisma ass, uz sevi – uz otru orientēšanās ass. Tālāk vēl poligāmija un poliamorija. Seksuālās fantāzijas... Seksualitāte ir ļoti plaša tēma. Pasākumu vēl sarežģī fakts, ka seksuālitāte nav konstanta. Tā visu laiku plūst un mainās...

Mēs visi esam ļoti dažādi cilvēki. Vieni ir ar augstāku seksuālo draivu – viņiem vajag vairāk un biežāk, citi ar zemāku. Vieniem seksuālās vajadzības ir plašākā spektrā (piemēram, ir vajadzība pēc SM), bet citiem – šaurākā spektrā. Vieni ir monogāmi cilvēki ar izteiktu greizsirdības funkciju, citi – poligāmi, vispār bez greizsirdības funkcijas. Un nesamīlas jau pilnīgi vienādi cilvēki. Tad jau tā māksla ir atrast kopīgo un interesanto.

Nebūsim naivi! Seksuālais titrs noteikti kritīsies, ja pāris pie savas seksualitātes uzturēšanas nepiestrādās. Seksualitāte ir nemitīgi jāatsvaidzina ar jauniem iespaidiem, izdomu. Apraksiet seksualitāti, to atrakt un atdzīvināt būs daudz grūtāk.

Tātad, kaisles samazināšanās un savas seksualitātes nezināšana ir pirmā sūce latviešu tradicionālajās ģimenēs. Šeit es lieku uzsvaru uz tradicionālajām – heteroseksuālajām ģimenēm, jo homoseksuālās partnerībās un ģimenēs, kā arī poliamorās ģimenēs lietas norit savādāk. Tur tomēr cilvēki labāk pārzina savu seksualitāti un zina savas seksuālās vajadzības. Tā tas pēcpadomijas valstīs, diemžēl, vēl joprojām ir.

Un ģimene, kurā nav sekss ir neveselīgs sociāls formējums. Un cilvēki, kas nepārzina savu seksualitāti kropļos dzīves saviem bērniem. Bez variantiem.

Seksuālā titra krišana NAV PRIMĀRAIS IEMESLS mīlas trijstūra izveidei, lai arī tā tas varētu šķist. Seksuālā titra krišana ir tikai fons. Galvenais priekšnoteikums un iemesls ir neatrisinātā iekšējā pasaule. Nu te katram no četriem personāžiem (vīrs, sieva, vīra māte un mīļākā) ir savs funktieris, kurus viņi paši parasti nemaz neapzinās.

Lūk parastais mīlas trijstūra stāsts. Nedaudz banālāk uzrakstīts, lai saprastu lietu attīstības fāzes.

1. Laulības sākums. Viss super. Sieva saka: „Davai šonedēļ aizšaujam kkur. Aizved mani uz Munameģi” Vīrs saka: „Davai, mīļo sieviņ, brauksim!”

Bet tad piezvana vīrene un saka, ka šajā vīkendā viņiem jāpalīdz pārvest burciņas no dārza. Un vīrs māmiņai saka – jā, un sievai – nē. Citu nedēļu, mīļā, mēs kkur aizbrauksim... Un tā 100 reizes. Un sieva paliek rūgta. Nolādētā vīrene, nolādētais dārzs un nolādētās burciņas! (Par „labajām”, „normālajām” un mirušajām vīrenēm bik vēlāk). Šis ir standartizēts stāsts.

Tātad, sieva jūt, ka vīrenei uz dēlu ir ietekme un vīrs nevar mātei stāties pretī. Ja arī cenšas, tad māte allaž kko jaunu izgudro, piemēram, salauž kāju. Kā tu nebrauksi pie slimas māmulītes? Munameģis var pagaidīt... un tā vēl 100x. Vīrene taču šad tad pieskata bērnus un naudu iedod, bet tās nolādētās burciņas ar zapti. Kā gan viņai lai iestāsta, ka nafig tās kartupeļu vagas, ja visu var nopirkt veikalā. Un vēl vīrs viņai iedeva mūsu dzīvokļa atslēgas...

2. Sieva uzcep kotletes. Vīrs nāk mājās un skrien slēgt iekšā futbolu, hokeju vai datorspēli. Un sieva saka – paēd, kamēr silts. Vīrs saka - pēc pusstundiņas. Bet sieva uzstāj – tad būs aukstas. Bet vīrs saka – po. Un vīram ir po uz sievu un po uz viņas kotletēm. Nolādētais vīrs nodomā sieva un uzpūšas no rūgtuma vēl lielāka. Viņa ilgojas pēc kkā skaista. Vēl ilgojas, bet drīz vairs neilgosies. Ar vīru viss ir emocionāli beidzies. Skandāli mājās.

Un nez kāpēc tas, ka vīrs neēda kotletes, kamēr tās siltas, ļoti sāp. Kāds stulbums? Sāpina nieka kotletes. VIŅŠ MANI NENOVĒRTĒ. Nolādētais vīrs.

Sieva N-E-D-Z-I-R-D, ka vīrs AR PRIEKU apēdīs kotletes pēc pusstundas. Vīram futbols ir svarīgāks par KOTLEŠU TEM-PE-RA-TŪ-RU, bet sieva to tulko, ka FUTBOLS IR SVARĪGĀKS PAR VIŅU. Sieva ir sarūgtināta, bet gan jau tas mērglis savu galu dabūs. Un sieva saka, ka vīru mīl un vēl drusku cer... uz laimi, kas kādreiz bija.

Vajadzētu ar vīru izrunāties, bet viņš saka: „Tas tev viss galvā..., tās tavas problēmas...” Vai arī viņš nesaka neko. Vai arī sit sievu un sieva sit vīru. BET DZIĻI NO SIRDS IZRUNĀTIES PAR JŪTĀM NEIZDODAS, JO V-Ī-R-S NO TĀ IZVAIRĀS.

Vīrs tad saka; „Nu labi, izrunājamies!” Bet tas viss beidzas tikai ar kārtējo skandālu. Sieva nedzird, ko saka vīrs un vīrs nedzird, ko saka sieva. Izlido vārdiņš: „Šķiramies!” Bet ir bērni, sadzīve. Labāk ierasta elle, nekā tas, kas var būt aiz elles vārtiem. Ir pat kkādi mēģinājumi kko uzlabot ģimenes dzīvē, bet pa lielām šaibām nekas nemainās. IET GADI.

3. Vīram vienu dienu, parasti dienas pirmajā pusē atnāk atklāsme. VAJAG MĪĻĀKO, ES GRIBU MĪĻĀKO. No domas vien adrenalīniņš uzsit milzīgu vilni. Vīrietis gluži kā atmostas jaunai dzīvei.

Ievērojiet – no sākuma atnāk doma, ka to (mīļāko) vajag. Citos gadījumos cilvēki iemīlas tāpēc, ka iemīlas. Šoreiz iemīlas – tāpēc, ka vajag. Vīrietim dvēselē rodas milzīgs uzbudinājums.

Vīrs atrod mīļāko. Slepenu mīļāko.

Viss sāk virmot. Tad redz, kur tas suns norakts! Sieva bija nepareizā sieviete. Normāla seksa mājās jau kādu laiku nav bijis. Te pēkšņi ir kā agrāk ar sievu, kad bija tā kaisle, tikai ir vēl labāk. Mīļākā mani saprot un nejāj man smadzenes kā sieva. Es gribu būt kopā ar šo jauno sievieti. Viņa visu saprot un daudz neko negrib un neprasa. Mums ir labi kopā.

Un man atkal stāv kā agrāk un gribās kā agrāk. Un pat sievu šad tad gribās. Kas notiek?? Esmu laimīgs. Gan jau ar sievu kko izdomāšu, ko darīt. Tagad, galvenais, ir jānoslēpj visas mūsu slepenā sakara pēdas.

4. Sieva pēkšņi sāk just kko, bet vēl nesaprot ko. Bet nojausma jau ir, jo vīrs nez kāpēc tāds priecīgs un man kā vēsturniecei... Un vīram pēkšņi pret sievu atgriezusies gribēšana un tāds optimisms dveš, kā jaunībā. Nez uz ko tas?

Kaut kas ir samainījies vīra uzvedībā. Viņš kko slēpj. Un pieskārieni palikuši savādāki.

Un sievietei atnāk atklāsme, intuitīva atklāsme. Vajag vēl vienu bērnu, gribu vēl vienu bērnu. Es nezinu/nesaprotu, kas notiek, bet bērns satuvinās manu ģimeni un izglābs manu ģimeni. Un bieži sieva paliek stāvoklī vēl pirms ir nācis gaismā vīra slepenais sakars.

5. Vīrs lido. Paiet apm 3-4-5 mēneši un sākas sarunas ar mīļāko par nākotni. „Es šķiršos” – saka vīrs. Es sievu vairs nemīlu, es noteikti šķiršos, jo es gribu būt kopā ar tevi, mana mīļotā. Tu esi mana mūža mīlestība. Un mīļotā prasa, kad tu šķirsies. Un vīrs saka, ka drīz.

Un – badāc – sievas paziņojums, ka viņa ir stāvoklī. Šis moments gan var izpalikt (grūtniecība), bet tas gadās itin bieži. Tādos gadījumos piedzimst cilvēki – līmes, kas visu mūžu mēģina līmēt citu cilvēku attiecības. Šie bērni cenšas salīmēt arī vecāku irstošās attiecības un jūtas par tām VAINĪGI UN ATBILDĪGI.

Retākos gadījumos sievas grūtniecību aizvieto ar kādu smagāku lūzumu, invaliditāti vai slimību, piemēram, depresiju. Citām sievietēm pietiek, ka slimo bērni. Ir zemapzināti jāveido ilgstošs VĪRA NOTURĒŠANAS stratēģiskais plāns, jo nojausmas paliek spēcīgākas. Un vīrs ir jānotur UZSPIEŽOT UZ MORĀLI: mums ir bērni, esmu slima, bērns ir slims, jānodrošina bērnu nākotne utt. Slimi bērni lieliski līmē ģimenes.

Un nepietiek, ka sieva stāvoklī vai viņai kkā citādi neiet, bet arī mīļākā sāk spiest uz jūtām, no sērijas, KAD tu šķirsies. Un vīrietis sāk apjaust, ka situācija sašūpojusies nelabvēlīgā virzienā. Ne tā kā viņš to bija iecerējis.

Tālāk es rakstīšu ekskluzīvi par latviešiem. Ja šo rakstu lasa krievi, vai tie kas sevi identificē vairāk kā krievus, tad no šīs vietas mīlas trijstūris krieviem tehniski norit savādāk. Krievu vīrieši vidēji ir emocionāli daudz pieaugušāki un nobriedušāki par latviešu vīriešiem, bet sievietes – daudz infantīlākas. Tas arī izsaka to, ka krievu tautības cilvēkiem mīlas trijstūri aiziet citu ceļu, nekā latviešiem. Fakts, ka krievu tautības sievietes ir infantīlākas par latvietēm, latviešu vīriešos rada lielāku uzbudinājumu un latviešu vīrieši tīko pēc mīļākās – krievietes. Citas tautības neapskatīšu, jo nezinu viņu mītus.

Jebkurā gadījumā – MĪĻĀKĀ IR INFANTĪLA sieviete un BAIDĀS NO PATIESĀM UN ILGTSPĒJĪGĀM ATTIECĪBĀM. Mīļākā NEGRIB ĢIMENI. Mīļākai ir vajadzīgs vīrietis, kurš viņu NEAPPRECĒS!!

Statistika: no sievām aiziet un ar mīļākajām apprecas 5% vīrieši, tas ir katrs 20-ais.

Tālāk latviešiem notiek viens un tas pats – vienu dienu vīrietis atstāj mājās savu telefonu un sieva (pirmo reizi mūžā) tajā ielien un izlasa visu saraksti. Un vīrs atnāk mājās un sieva uzrīko dramatiskā teātra cienīgu izrādi, lietojot visnotaļ ekspresīvas formas un izmeklētus vārdus. Sākas histēriskā izlāde diemžēl arī uz bērniem, kas jau dzimuši vai vēl ir piekrāptās sievietes vēderā.

6. Mājās sākas pārmetumu gūzma. Cita starpā sieva vīrenei visu izstāsta, kāds ir viņas dēliņš. PĀRSTEIDZOŠĀ KĀRTĀ vīrene izrādās sakarīga vecene un nostājas SIEVAS PUSĒ.

Nu vīrietim sākas pilnīga elle, jo mājās viņu gaida sievas un mātes duets, ko pavada bērnu ķērkšana, bet pie mīļākās sāk skanēt tikai viena viņas dziesma: kad, KAD, K-A-D tu šķirsies??

7. Vīrieša galvā kkas nokrakšķ. Drošinātāji izdeg, kkas saslēdzas uz īso un viņš nāk klajā ar vispārsteidzošāko frāzi, kuru pat iedomāties nav iespējams. Viņš pajautā mīļākajai........ „VAI TU NEGRIBI IZRUNĀTIES AR MANU SIEVU?”

Tu idiots esi? Pats tu ar to maitu tiec galā, kā tu neredzi, ka viņa tevi nemīl un tevi tikai izmanto? (Tagad es tevi izmantošu...) - saka mīļākā.

Un mīļākā arī ielien vīra telefonā. Tad vai nu sieva atraksta ziņu mīļākajai, vai otrādi. Jebkurā gadījumā – viņas viena otru atrod un SAZINĀS.

Viss. Trijstūris ir pilnībā noformējies un ieiet stabilā fāzē, kas VAR ILGT GADU DESMITIEM!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Te, mīļie lasītāji, ir jāsaprot. VAINĪGO NAV!!! Neviens te nav maita, ir sanākuši kopā četri cilvēki, kam ir traumas un neatrisinātas lietas. Šīs traumas un neatrisinātās lietas savelkas kopā un rada LIKUMSAKARĪGU NELAIMI, kurā zaudētāji ir visi.

Lai saīsinātu jau tā garo tekstu, pastāstīšu, ka mīlas trijstūris beidzas ar to, ka mīļākā pamet vīrieti vai izliek viņu no mājām, pat ja viņš pie mīļākās ir pārvācies. Viņai viņš patiesībā kā partneris nav vajadzīgs. Mīļākā vīrieti tikai izmanto. Kad viens ir gana izmantots, viņa atrod citu.

Sieva paliek resna un neseksīga. Viņa savāc savu veci mājās. Uzliek viņam mājas arestu un liek pie bērnu dzīvības zvērēt, ka vīrs labosies.

Vīrs sāk dzert, slimot. Viņš jūt, ka visi viņu tikai izmanto un ka tā IR BIJIS VIENMĒR. Kad viņš ir jau gana nodzēries vai slims, viņu pie sevis savāc māte (parasti ap 45-50 gadiem), kura tad dēliņam saka:

„VISAS SIEVIETES IR SLIKTAS, DĒLIŅ! ES ESMU TAVA MŪŽA SIEVIETE!”

Un viņai pašai nav jākļūst par sievieti. Viņa var palikt mātes lomā. Un vīrietis var palikt INFANTĪLĀ puisēna lomā, kuram visi vienmēr ir darījuši pāri un visi no viņa vienmēr ir tikai sūkuši un sūkuši. Tagad viņš ir izpumpēts un nevienam nevajadzīgs.

Es nedaudz pārspīlēti visu šo aprakstīju, bet kopumā mehānismi tādi arī ir. Standarta mīlas trijstūru pamats ir vīrieša nespēja normāli attīstīt savu emocionālo briedumu un pieņemt nobriedušus lēmumus. Nespēja dziļi runāt par jūtām un saprast savas jūtas. Tas ir biedējoši. Tik biedējoši, ka labāk sev pateikt, ka jūtas un psiholoģija ir sieviešu un ‘vājo’ padarīšana. Īsts vecis neraud. Un ja raud un jūt un māk runāt par jūtām, tad Latvijā viņš ir mīkstais vai pediņš.

Paskatieties, cik heteroseksuālu vīriešu nāk uz psiholoģijas grupām. Šķiet, ka attiecība pret sievietēm varētu būt 1:10. Vīriešiem mazāk psiholoģisko problēmu? Hahahaha...

Un no kā tad vīrietim ir bail? Ka kāds ieraudzīs, ka viņš iet pēc psiholoģiskās palīdzības? Jā tad citi pateiks, ka viņš ir vājš, ka pats netiek galā ar savām problēmām. Varbūt pat ir mīkstais vai pediņš?? Kauns kkur iet un palīdzību prasīt. Kauns par to, ka ir kauns un ir mežonīgas, KOSMISKA MĒROGA bailes no savām jūtām. Tur arī ir tā milzīgā, zobainā, šaušalīgā izmēra vagīna vīrieša iekšpasaulē. Tas nav nekas cits kā viņa paša emocionalitāte, no kuras bail.

Šīs bailes no savas emocionalitātes latviešu vīriešus notur infantīlā līmenī. Maksimums, ko vīrietis spēj sievai pateikt ir: „Vai tev kkas trūkst? Vai es tev nedodu visu? Es taču pelnu naudu. VAI TEV, SIEVA, NEPIETIEK AR TO, KA ES PELNU NAUDU? Es aiziešu no tevis un atstāšu tev visu!"

Latviešu vīriešiem ir savas emocionālās vajadzības, bet tām latviešu vīrietis netiek klāt. Pareizāk, viņš tām tiek klāt tikai tad, kad saprot, ka dzīve pakāsta un ka ir par vēlu. Šausmīgi žel tas!!! Tā tam nevajadzētu būt.

Tam pievienojas latviešu sieviešu bailes no savas sievišķības un mežonīgi spēcīgā incestuālā enerģija, kas raksturīga latviskajam matriarhātam.

Latviešu sievietēm ir iekalts, ka seksuālai un „sliktai” būt ir slikti. Sievietei gribēt ir slikti. Grib tikai „maukas”. Paija ir slikta un Maija ir laba. Latviešu sieviete savu seksualitāti pat apjaust nedrīkst. Kas būs, ja izrādīsies, ka viņai patīk grupveida aktivitātes, anālais sekss, ka viņa patiesībā ir poligāma utt. No kauna tad būs zemē jāielien. Citur tādas nomētā ar akmeņiem. Latvietei ir jāiet uz Daugaviņu māmuliņu... Tādus failus no galvas labāk ir izdzēst.

Vēl latviešu sievietēm bērni ir viņu krusts. Tāpēc jābūt mātei – mūžīgajai mātei. Ļoti bieži latvietēm pilnīgi pazūd seksuālās vēlmes drīz pēc dzemdībām. Un ja sekss arī ir, tas vairs nav patīkams. Tas viss ir no tās pašas sērijas... ESMU MĀTE! Un latviešu māte nedrīkst būt mauka un nedrīkst gribēt priekam.

Latviešu sievietes bēg no savas seksualitātes mātes lomā. Un bēg caur rūgtumu pret vīru, kura emocionālo briedumu kontrolē māte. Un latviešu sieviete pati kļūs par tādu pašu māti, kas kontrolēs savu bērnu iekšējo emocionālo pasauli.

Dzīves rūgtums ir latviešu SIEVIETES ALGA par savas sievišķības un seksualitātes noliegumu.

Alkoholisms un citas atkarības, slimības un nāve savas mātes (dzīvas vai mirušas) zobainās vagīnas apskāvienos ir latvieša VĪRIEŠA ALGA par savām bailēm no savas emocionalitātes.

Un mīlas trijstūris ir tikai ātrākais ceļš uz galamērķi, kas saucas posts.

Lūk, īsumā darbojošos personāžu ZEMAPZINĀTIE funktieri (kontrakti) latviešu emocionālajā MATRIARHĀTĀ:

Mātes zemapzinātie kontrakti: es negribu būt seksuāla sieviete, es gribu būt māte. Mans dēls ir mans vīrietis un es esmu viņa sieviete un ja tā – es nedrīkstu būt seksuāla, es nedrīkstu būt sieviete. Es drīkstu būt māte.

Es zinu kā dēlam pierādīt, ka es esmu viņa mūža sieviete. Es kontrolēšu viņa emocionalitāti. Man ir vajadzīga bērnu emocionalitāte, jo es taču esmu māte, nevis sieviete. Man nav vajadzīga manas pašas emocionalitāte un mana vīra emocionalitāte.

Ja es būšu emocionāla un laimīga, es nodošu savu māti. Man ir jābūt NELAIMĪGĀKAI par manu māti un dzīvē jāstrebj lielāks rūgtums....

Vīrieša neapzinātie kontrakti: es nedrīkstu emocionāli pieaugt. Ja es emocionāli pieaugšu, es mīlēšu. Ja es PATIESI mīlēšu, tad es mīlēšu citu sievieti, nevis savu māti. Ja es mīlēšu citu sievieti, es savu māti nodošu. Es nedrīkstu nodot savu māti – es nedrīkstu emocionāli pieaugt un pieņemt savus nobriedušos lēmumus. Es būšu VAINĪGS PAR MĀTES NODOŠANU.

Man ir jāpaliek mazam. Ja es emocionāli pieaugšu, man būs jāakceptē tas, ka esmu emocionāls. Bet vai tad es tādā gadījumā palikšu par vīrieti. Ko es raudāšu kā tāda bāba vai zilais? Es labāk nodzeršos, nolaidīšu visu pa grunti spēļu automātos, glābšos reliģijā vai slimošu. Es skatos hokeju... un psiholoģija ir sieviešu un zilo padarīšana. Es nedomāšu UN NEKAD PA ĪSTAM NEVIENU SIEVIETI NEMĪLĒŠU, tā es neapbēdināšu savu mammu....

Sievas neapzinātie kontrakti: es gribu bērnus un gribu mierīgu dzīvi. Es gribu, lai man nekas nav jādara savas sievišķības attīstīšanā. Es dzemdēšu bērnus un tad man nekas nebūs jādara, tad es būšu māte. Man būs bērni, kurus es nelaidīšu vaļā. Tā būs mana stabilitāte. Ar vīru vai bez vīra, tas man ir vienalga.

Es gribu vīru, bet viņu arī negribu. Es uzņemšos par viņu rūpes. Tā es viņu noturēšu bērna līmenī. Es vākšu viņu ārā no visiem grāvjiem un man būs mana alga – mans rūgtums (Kristīne un Edgars). Es negribu sev blakām stabilu un nobriedušu vīrieti, man no viņa ir bail. Man ir pretīga dzīve ar emocionāli nobriedušu vīrieti (Kristīne un Akmentiņš), jo es neieredzu savu seksualitāti. Es neesmu sieviete, es neesmu sieva. ES ESMU MĀTE ARĪ SAVAM VĪRAM un tāpēc es par viņu rūpēšos. Es ļauju viņam ar mani pārgulēt, kad viņš ir piedzēries, jo tās arī ir rūpes. Pretīgas rūpes, bet man ir mana alga. MANS RŪGTUMS UN ES BŪŠU NELAIMĪGĀKA PAR SAVU MĀTI, tā es mammu iepriecināšu.....

Mīļākās neapzinātie kontrakti: es gribu ģimeni, bet es negribu ģimeni. Es gribu attiecības, bet es negribu attiecības, jo tādas man ir bijušas. Es esmu seksuāla un es esmu slikta. Es esmu tik slikta, ka ar mani nedrīkst veidot īstas attiecības. Ja jau es esmu tāda slikta, tad es būšu slikta. Es gānīšos uz viņa sievu. Es slaukšu to vīrieti. Es paņemšu no viņa visu, jo es negribu ģimeni.

Man ir sevi jāattaisno savās acīs. Es melošu sev, ka es to vīrieti gribu. Es viņam pateikšu, ka viņa sieva ir slikta. Es viņam teikšu, ka es gribu viņu precēt. Kad viņš gribēs mani precēt, es viņu pametīšu un atradīšu citu, jo es esmu slikta. Es parādīšu savai mātei, cik es esmu slikta. Varbūt mans tētis to arī redzēs, pat ja viņš ir miris. Varbūt tētis mani beidzot atkal ieraudzīs. Tētis labs, es gribu precēt tēti, bet es nevaru. Tētis mani neprec, jo es esmu slikta. Un ja es esmu slikta tētim, es vīriešus neieredzēšu un viņus ļoti gribēšu. Es negribēšu ģimeni. Es vīriešus izmantošu, jo viņi izmantos mani. Es būšu sliktāka par savu mammu, tad mana mamma būs laba. Es gribu, lai mana mamma ir laba. Es gribu labu mammu.....

Kā jau minēju iepriekš, šajā situācijā vainīgo nav, lai arī mīlas trijstūri vienmēr pavada VAINOŠANA ar dažnedažāda veida nosodījumiem. Publiskiem, mazāk publiskiem, ar apelēšanu pie sirdsapziņas un Dieva, vai - bez.

Sakrīt traumas un cilvēki tiek ierauti sāpīgos virpuļos. Tajos tiek patērēts laiks. Daudz laika. Cilvēki mēģina izrauties no trijstūru valgiem. Viņi sev apzvēr, ka nekad vairs netiksies un pēc divām dienām saprot, ka tik ļoti velk, ka nav iespējams tam pretoties. Un atkal jūtas vainīgi, iztukšoti, jo ir tikušies. Mīlas trijstūra enerģija ir ārkārtīgi noturīga. Šajā elles katlā cilvēki var vārīties daudzus gadus un labi, ja var tikt ārā ar nosacīti veselu ādu.

Šajā slimā matriarhāta shēmā iestājas nosacīts līdzsvars: ir divi sliktie (vīrs un mīļākā) un divi labie (sieva un vīrene). Dažkārt vīrenes vietā sieva piesaista bērnus, tiem paskaidrojot, cik tēvs viņiem slikts. Tas iedod grotesku stabilitāti visai šai groteskajai situācijai.

Mīlas trijstūris var atrisināties labvēlīgi un nelabvēlīgi. Pats par sevi mīlas trijstūris NELABVĒLĪGI atrisinās tad, kad šajā sistēmā ir izlietota visa emocionālā enerģija un katrs dabū savu: māte iegūst dēlu, dēls iegūst māti (emocionāls incests ar reāla incesta elementiem), sieva ir pietiekami rūgta, lai pilnīgi izslēgtu sevi kā seksuālu sievieti un kļūst par nākamo incestuālo māti. Mīļākā saprot, ka laimīga viņa nebūs nekad (nekad tēti neapprecēs) un par to atriebjas vīriešiem un sievietēm. Viņa iemīlas arvien nākamajos neiegūstamajos (vēlams precētos) vīriešos.

Labvēlīgi mīlas trijstūris atrisinās, kad vīrietis spēj pateikt mātei to, ka viņa nav un nebūs viņa mūža sieviete un ka viņa ģimene ir viņa sieva un viņa bērni. Un viņš ir gatavs, ka māte var aiz dusmām un bēdām pat nomirt. Un māte tad var atkal kļūt par sievieti, nevis tikai māti. Un sieva spēj atbrīvoties no rūgtuma un atgūt savu seksualitāti un sievišķību. Un var atlaist mīļāko no mīļākās lomas pildīšanas un atzīt, ka mīļākā ir cilvēks, kas ir pelnījis laimi. Atzīt, nevis piedot. Šeit piedot nav ko, JO NEVIENS TE NAV VAINĪGS. Un mīļākā tad var nolikt savu liktenīgās sievietes vainagu un izkāpt no šī burvju loka.

Mīlestības trijstūrī praktiski nav mīlestības. Nevienam. Ne mātei uz dēlu, ne dēlam uz māti, ne mīļākajai uz vīrieti, nedz vīrietim uz mīļāko. Vīrs varbūt mīl sievu un sieva varbūt mīl vīru, bet kamēr par jūtām nerunā, tikmēr to uzzināt nav iespējams.

Izeja no trijstūra ir tikai viena – DARBS AR SAVU IEKŠPASAULI. Visi zvēresti sev un citiem, kaunināšanas, vainošanas, buršanās, vizītes pie astrologiem, zīlniekiem, pārcelšanās uz citiem kontinentiem utt. neko neatrisina un, patiesībā, tikai baro trijstūra enerģiju.

Sievietēm ir vieglāk strādāt ar savu iekšpasauli un atbrīvoties no trijstūra. Vīriešiem ir grūtāk saņemties un saprast, ka tas ir nopietni un savu emocionālās pasaules saprašana un akceptēšana itin nemaz nesamazina viņu vērtību UN NEAPDRAUD VĪRIŠĶĪBU. Tieši pretēji!