Kas notiek šai pasaulē, tb ar mani;)
1) Biju laukos. Uuuuun tur pa saules aptumsuma laiku ir pieklīdis suns (pēdējais mūsu suns nomira pirms gandrīz 10 gadiem). Pēc skata tāds, kādu es atceros savu pirmo bērnības suni Boiku, kuru es pēkšņi nesen atminējos (tante gan apgalvoja, ka ne gluži kā Boika, bet līdzīgs gan, vismaz krāsas ziņā).
Man vispār pret suņiem pēdējos gados ir visai vienaldzīga attieksme (atšķirībā no kaķiem), bet šis man ļoti iekrita sirdī - viņš dikti "atsit" to manu izsapņoto suni-lapsu. Draudzīgs, bet ar pašcieņu, tb nemetas virsū nolaizīt no galvas līdz kājām, bet pieklājīgi "uzsmaida" un piedur purnu, rej maz, patīkamā tembrā, nevis žvankst nejēgā. Un vēl viņš dara fantastisku lietu, ko es nekas pie suņiem neesmu novērojusi: spēlējās ar ēnu kā kaķis ar lāzerīti!
Diemžēl dators nesaprot manu telefonu, tāpēc šobrīd nevaru ielikt bildes, bet ticiet uz vārda - ir dikti smuks arī un drusku pēc lapsiņas. Kad sabildēšu ar fočiku, parādīšu;)
Tā ka "pasaule ir labvēlīga un sagādā patīkamus pārsteigumus" - notiek!;)

2) Tas nu varētu būt viens no veidiem, kā lieliski pavadīt savas atlikušās dzīves burvīgās dienas: dažas stundas šarmēt apkārtējos, vienlaikus klausoties džezu (Paškeviču pāris und Co) un ēdot smalkus našķus ((c)"Ostas skatu" Ingmārs Ladigs). Tad to visu noskalot ar šampānieti un Henesy.
Un vēl par TO saņemt godīgu atlīdzību naudas un vīna pudeles (tiek likta lietā!) izskatā. Aha!
Ak tā, es aizmirsu piebilst, ka darbība noris pilsētā pie jūras!;)))

3) Laikam nāksies mācīties par pirtnieku - katru reizi, kad es pielieku savu roku pirts kuršanā, brālis nevar vien noslavēt, CIK laba pirts bijusi - nevar tak talantu laist postā!;)

4) Bauskas "Meistara alus" padevies varen labs! Vismaz kā pirts alus;)