Es dzīvoju 1.stāvā, tā ka pelei bija visas iespējas izdzīvot;P
Laikam jau ģenētiskā atmiņa tam lopam saka, ka TAS ir jāķer, šis noķer un tad pats sev jautā: "Un ko tālāk ar šito darīt? Tak ne jau ēst!"
(Dakteris: "Jūs ko, pacient, tās svecītes apēdāt?!" Pacients: "Nē, bļe, dibenā iebāzu!")
Jā, diez ko kaķu psihologs par to teiktu?;)

Bet vispār vienā grāmata Pratčets salīdzināja elfus ar kaķiem, tb tie ir skaisti radījumi ar burvīgu balsi, kas vienīgie no visam dzīvām būtnēm moka savus upurus tīri ziņkārības dzīti.