Gultā ar Darelu
Vakardienu es pavadīju ideāli. Vai arī tā, kā 12 gadu vecumā būtu saukusi par ideālu dienu - uz dīvāna, zem segas, ar kaķi klēpī un Darela grāmatu rokā. Ja nu vienīgi nebija lielās šokolādes tāfelītes, kuru var norīt visu viens pats, kamēr lasa. Un ēdienu neviens nepasniedza, tb nācās gatavot un traukus mazgāt pašai. Bet tās jau ir nenozīmīgas detaļas.
Tā ka sapņi reizēm piepildās, kaut vai pēc 30 gadiem;)