[Ģimenes attiecībās] Patiesībā visgrūtāk sarunāties ir ar jaunkundzēm ap 20 - to es atceros pēc sevis un tagad novēroju pie Juniora draudzenes, ar kuru apkārtējiem (vecākiem, Junioram, kā viņa domā - man;D) jāapietas kā ar jēlu olu, citādi apvainojas līdz nāvei;)
Es atceros - kad man 22 gados piedzima Juniors, mamma teica: "Ar Tevi beidzot ir iespējams sarunāties, vairs neesi kā tāds ezis!";) Jā, nu kaut kādu daļu ezīguma vēl joprojām esmu saglabājusi, bet tas i ne tuvu nav tas, i ne tuvu;)