Mja, visdrīzāk vakar patiešām bija šī gada pēdējā diena, kad varēja sēdēt uz franču kūkotavas kruasānotavas terases, lēni dzert kafiju un lasīt saules pilno Lorensa Darela* grāmatu par Rodas salu. Labi, ka izmantoju šo iespēju.

* viņš mani patīkami pārsteidza, Džeralds bija radījis iespaidu, ka brāļuks ir drausmīgs nūģis!;)