3 momenti no šodienas
1) Ar atsauci uz vakardienu.
Tātad - vakar ap pusdienas laiku pie Centrālās stacijas uz tuneļa kāpnēm (tām, kas iet uz Centrāltirgu) vāļājās viens bomzis - nomīzies, nodirsies, seja noplūdusi ar piekaltušām asinīm. Un ne tā, ka "mirstu, mirstu" vāļājās, nē, ik pa laikam piesvempās, aizvilka līdz miskastei, parakājās tur, tad atkal nolikās atpakaļ uz trepēm. Piebrauca ātrie - acīmredzot kāds iejūtīgs pilsonis bija izsaucis, nostājās trepju galā un stāvēja aptuveni pusstundu - gaidīja policiju (acīmredzot viņiem tādi noteikumi). Gaidīja tā relaksēti: vēroja bomzi no augšas, ēda bulciņas un pļāpāja savā starpā. Kad ieradās policisti, šie apvilka gumijas cimdus un uzveda "zem rociņām" to veci (ha-hā, iespējams viņam pat 30 nav!) augšā uz mašīnu.
Šodien no rīta redzēju, kā tas pats bomzis - nomazgāts, atkačāts un tīrās drēbēs ieģērbts atkal rakājās pa miskastēm.
Lieliska lieta, kur ielikt valsts naudu! Un varat šņākt, bet mana dziļakā pārliecība - ja šitiem deklasētiem elementiem tik daudz nepūstu dibenā, viņu nemaz tik daudz nebūtu.
2) Stresa mirklis uz Tallinas ielas.
Duru es tādā slaikā solī pa Tallinas ielu, pēkšņi pretimnākošais vīrietis skaļi sauc: "Sveika! Prieks redzēt!" Es, protams, nostāju, skatos sejā zem nāģenes un mēģinu tikt gala ar paniku: "KAS TU TĀDS?!" Nu tb ģīmis tāds kā redzēts, bet kas viņš tāds un no kurienes... Sāku tā neitrāli: "Nu kā pa dzīvi un tā?", kamēr drudžaini mēģinu atminēties, kur, sasodīts, kur es viņu esmu redzējusi?! Varbūt kāds, kas pēdējā gada laikā bijis pie manis uz konsultāciju? Varbūt kāds, ar kuru pirms x gadiem esmu gulējusi? Jezus, Jezus, dod tak kādu zīmi!!! Un tad viņš pajautāja: "Nu, kad pēdējo reizi Dzimtenē biji?" Un tad man "saslēdzās" - gruzīnu valodas klasesbiedrs Mārtiņš!
Njā, šitāds joks ar mani gadās pirmo reizi, bet nu - vecums nenāk viens, laicīgi jāmācas uzdot uzvedinošus jautājumus;)
3) Atkal Tallinas iela.
Es jau saprotu, ka apkalpojošā sfērā strādāt nav nekāda smalkmaize. Kur nu vēl kādā kioskā dienām sēdēt. Bet nu - ar varu tak neviens nespiež, ja tas darbs tā nepatīk... Tai Plus Punkta būdiņā, kas uz Brīvības-Tallinas krusta strādā viena absolūti traka bāba. Šodien bija jau otrā reize, kad aizgāju, tā teikt, savas vajadzības neapmierinājusi. Tb kā viņreiz, tā šodien nolēmu savu rindu negaidīt, bet doties pēc E-maucības uz citu vietu. Redz, pirmkārt, strādā tas tantuks kā Čerepahs Tortilja savas 500. jubilejas priekšvakarā. Attiecīgi veidojas rinda. Otrkārt, pie mazākās izdevības tā pārdevēja sāk kašķēties ar pircējiem, ķērc nelabā balsī un lieto dažādus ne visai glaimojošus epitetus, kas vietām jau robežojas ar rupjību. Tā ka pie otrā apbļaustīta klienta, es nolēmu likteni neizaicināt - a ja nu viņai neiepatīkas mans deguns vai balss tembrs?;)