Es te tā padomāju: a kāpēc skaitītājus interesē tikai latgaliešu valodas lietošana ikdienā? A ja nu mēs kā Ļeņina ģimene - ik dienas kādā citā valodā runājam? M? Tas viņiem neinteresē?
Es būtu varējusi iezīmēt veselu kaudzi valodu, ko mūsu ģimenē ikdienā lieto:
- krievu valodu (vai kāds vēl šaubās?;));
- angļu valodu (es tā - maigi sakot - mazāk, bet Juniors praktiski ik dienas pa skaipu ar kādu čivina);
- gruzīnu valodu (ir lietas, ko mēs dažus gadus tikai gruzīniski vien piesaucam);
- japāņu valodu (par ēdienreizēm Juniors man allaž vienīgi japāniski paldiesus saka);
- spāņu valodu (ar "Ke paso, Migel?" vienmēr tiek atbildēts uz telefonzvaniem)
;D