20 gadu vecumā es, protams, biju ārkārtīgi trāģiska perzona, kas domāja, ka mirs agri, jo dzīve sux un 25 gados jau tāpat iestājas sirms vecums. Vārdu sakot viss tā īsti Vaidanbauma garā;)
Tagad - 40 gadu vecumā esmu saposusies dzīvot ilgi. Pie kam tā, lai tas būtu kvalitatīvi, tb plānoju mazbērnu dejot rokenrolu un mazmazbērnus nēsāt kukuragā;)

Protams ķieģelis no jumta var nokrist šā vai tā. Es gan pacentīšos nestaigāt tur, kur tie ķieģeļi krīt;)