Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2011-02-11 08:41:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
20 gadu vecumā es, protams, biju ārkārtīgi trāģiska perzona, kas domāja, ka mirs agri, jo dzīve sux un 25 gados jau tāpat iestājas sirms vecums. Vārdu sakot viss tā īsti Vaidanbauma garā;)
Tagad - 40 gadu vecumā esmu saposusies dzīvot ilgi. Pie kam tā, lai tas būtu kvalitatīvi, tb plānoju mazbērnu dejot rokenrolu un mazmazbērnus nēsāt kukuragā;)

Protams ķieģelis no jumta var nokrist šā vai tā. Es gan pacentīšos nestaigāt tur, kur tie ķieģeļi krīt;)

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]meiteens
2011-02-11 09:10 (saite)
es nekad neesmu domājusi, ka dzīve sux, arī tad, kad man bija padsmit. un tagad, kad man 27, es tiešām nedomāju, ka dzīve beidzas pēc 35, pēc 40 vai pēc 50. vienīgais, no kā man bail - manas spējas (gan fiziski, gan garīgi) kaut ko darīt neizbēgami samazināsies.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2011-02-12 08:40 (saite)
Galvenais - censties, lai tās spējas pēc iespējas ilgāk paliek tādas kā šobrīd!:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?