Šodien iedomājos, ka jau pavisam sen neesmu izlasījusi nevienu grāmatu, ja nu tur pašķirstījusi kaut ko, teiksim - pavārgrāmatu;) Varētu jau transportā lasīt, bet tad jāsēž - un cik tad var?! Un vēl pēdējā laikā man patīk tomēr palikt tepat un tagad, neaizejot nekādā pasaku pasaulē. Un tā nu es stāvu un vēroju - cilvēkus uz ielām un trolejbusā, suņus, kaķus, baložus uz notekām un dzeltenas lapas kokos, namus un mākoņos.
Un šodien es tā neviļus piefiksēju, ka 80% cilvēku ir ģērbušies melnā. Protams, salīdzinot ar Tbilisi metro ziemā/agrā pavasarī Rīgas transports ir kā jestras klaunu kompānijas izbraukums zaļumos - gandrīz katram melnajam ir kāda koša šallīte, cepure, soma, džempera apkakle, lietussargs vai vismaz matukrāsa, bet nu tomēr... Tas ko - tāds atavisms vēl no seniem aizlaikiem - sak, sarkanu cepuri galvā dinozauriem pilnā mežā ilgi nenodzīvosi?;/ Un, kas interesanti (to es arī šodien tā riktīgi piefiksēju) - skatlogos arī apģērbs ir melnā, pelēkā un - o, šīs sezonas aktualitāte! - tumši lillā krāsā. Un ja viens sarkans zābaks nezi kā iemaldījies tai vitrīnā, tad nu ir glamur i polnij gožār!
Nē, nu es jau saprotu - krīze, karš, bads, mēris un meteorītu lietus ir vienkārši lielisks iemesls sērām visa gada garumā!
/aiziet iedegt sveci, uzlikt kādu rekviēmu un pagruzīties īsteni latviskā garā/