Vakar pirmo reizi pusotra gada laikā sagribējās uzpīpēt. Sēdējām ar meitenēm darba virtuvē, dzērām šampi (sakarā ar vienu jubileju), 2 jaunkundzes atnāca no pīpēšanas, es ievilku degunā to smaržu (jā, imenno smaržu, ne smaku, man joprojām cigaretes nesmird!) un man dikti sagribējās uzpīpēt arī pašai. Un šonakt sapnī pīpēju - tā kārīgi, vienu pēc otras, veselu paciņu no vietas. Un pamodos es no elpas trūkuma, kā toreiz - pirmajā nepīpēšanas pusgadā.
Laikam gruzīnu svētā uzliktajam liegumam zona paliek švaka, droši vien vajadzētu aizbraukt - "uzlādēties"...:)