Vasara bildēs
05.07.2009.
Silakrogs -> Allaži -> Sigulda -> Āraiši -> Cēsis -> Limbaži -> Tūjas jūrmala -> Raganas ķēķis -> atkal Sigulda -> atkal Silakrogs -> Rīga!

Tāds interesants bõgens iesākumā un beigās tādēļ, ka bija jāpaņem 2 ceļabiedres Silakrogā un Siguldā, un jānoliek viens "liekais ceļabiedrs", tb Juniors Allažos;)

Āraiši
Pie kases es, kā jau kašķīgs klients izniķojos, jo internetā bija rakstīts: biļete 0.80 Ls, bet uz vietām prasīja kaut kādu neadekvātu summu, tb 2 vai 3 Ls. Es, protams, saprotu, ka viņiem tas pasākums ir jāuztur, tomēr salīdzinot kaut vai ar Brīvdabas muzeju vai Botānisko dārzu, tā biļete patiešām ir neadekvāti dārga. Pie kam tracina, ka informācija internetā netiek izlabota.
Un paldies, nevajag man stāstīt, kā es kļūdos, labāk apskatiet bildes un uzgrauziet burkānu;P
Nu labi, tā tāda liriska atkāpe.
Uz vietām spēlēja tjipa senlatviešu ansambels (man jau atkal būtu, ko teikt par viņu "autentiskumu", tomēr paklusēšu).



Tur bī pilns ar visādam cūku kūtiņām un tamlīdzīgām ēkām, kam uz jumta zāle auga.



Tā kā man kājās bija kurpes ar koka zoli, ātri vien apguvu, ka pa šo klājumu jāpārvietojas Čarlija Čaplina gaitā, tb izvēršot kurpju purngalus uz āru;)


Bet vislabāk no visa man patika pats ezers;)


Vēl šādas tādas būdas un dabas veidojumi.




Un tad jau mēs braucam uz Cēsīm

Pirmais, kas izraisīja manu sajūsmu, bija fabrīķa skurstenis kā alus pudeles kakls.


Tad visādi "smukumi", kas izvietoti pa visu pilsētu.











Tad gulbji, kas demonstrēja pleznas: iesakum viens


un pēc tam jau abi kopā - sinhroni


Izteikt falliskais simbols pilsētas centrā.


"Laika vecis". Kad paberzējot šā lākturi, varot nākotni redzēt. Laikam šam bij brīvdiena - nefiga neredzēju. Oder ar "lākturi" atkal jau bija domāts kas cits;)


Zvaniņi ar vēlēšanām baznīcas tornī. Es savējo, protams, tur neatstāju, bet pārvedu mājās;)


Vēl mani uzrunāja šī pašķībā, bet tomēr glīti atremontētā mājiņā ar uzrakstu "pārdod mājas daļu".


Jāsaka gan, ka otra mājas daļa izskatās šādi: (Diez kuru tad pārdod?;)


Vienkārši ieliņa;)


Un kur tad bez pils torņa


un kāpnēm?!;)


Limbažiem cauri mēs skriešus izskrējām (kaut gan kopā ar mums bija cilvēks, kas tur 20 gadus nodzīvojis)...
Tūjas jūrmalā, par spīti Debess rādītajām zīmēm




un visnotaļ spirgtajam vējam uzkavējāmies vairākas stundas, lai paspēlētu zoli;)

Bet tad nu gan arī jutāmies nosalušas ka mazie cuceki, tamdēļ mājupceļa iegriezāmies "Raganas ķēķī" (jo vairāk - tīri grēks 4 sievietēm, kas viena otras negantību pazīst jau 20 gadus, tur neiebraukt).
Satikām mēs tur dažus jaukus lopus:

Un vienu īsteni draisku lopu.
Fasāde:


Sētas puse;)


Un par šitiem mēs tā arī nesapratām: īsti vai mākslīgi;)


Un Rīgā mūs sagaidīja tik milzīgs mēness, ka gandrīz pretējā joslā iebraucām, lūrēdamas! Tak, kad es mierīgā atmosfērā saposos bildēt, šis nezi kur bija pazudis.