Kompleksi ir kā zirņu sauja, kas ietīta celofānā. Vismaz manējie. Tāpēc, ka viņi ir sīki un daudz - kā zirņi. Tāpēc, ka tā "ādiņa", kas nodala šamos no ārējās pasaules ir plāna un staipīga.
Tādēļ arī katra "izrādīšanās" reize (tikšanās ar radiniekiem/sen neredzētiem/galīgi nepazīstamiem cilvēkiem) ir gana labs iemesls, lai uztītu jaunas celofāna kārtas: zaļu ("Ak, man iet TIK lieliski!"), ar puķītēm ("Esmu TIK laimīga un apmierināta ar dzīvi!"), rūtainu ("Ak, paldies, paldies, man jau visi saka, ka lieliski izskatos - tas no labas dzīves!"). Vakar zvana ex-klasesbiedrene: 19.03. tiek organizēts klases vakars. No vienas puses: divas nedēļas pēc kārtas braukt uz Balviem... No otras: vismaz iemesls Pa Nopietnam uzsēsties uz diētas, pasmērēt pretgrumbu krēmu, nopirkt jaunas šmotkas.;) Labi, es vēl padomāšu.