Kaligulu skatījos ilgāk...kādu stundu šķiet. Vairāk nespēju. Es nevaru teikt, ka patika. Nevaru - ka nepatika. Spēcīgs gabals. Īstenībā mani ļoti fascinē Pīters O'Tūls kā tāds. Un tā filma uztaisīta...uhh. Bet naktī murgi toč rādījās. Otrreiz nesaņemtos.
Bet...ja filmas es spēju uztvert kā filmas tb režisors, aktieri...tb neuztvert tik ļoti caur sevi un turpināt skatīties, ja vien sižets ir skatīšanās vērts (briesmīgās vietās piemiedzot acis), tad, wot, šitādas reālistiskas bildes (Fanija ļoti labi izteicās augstāk)...es vienkārši nesaprotu, kam ir jābūt galvā, lai tādas uztaisītu un liktu publiskai apskatei.