Ir atsevišķas lietas, ko es neciešu. Ja man prasa: "Vai tu jau izdarīji(zupu izvārīji, māju sakārtoji, vēstuli uzrakstīji, utt. utt.)?", es automātiski jūtos vainīga, bet tā kā "Я в этой жизни уже давно никому ничего не должна!", tad tūliņ pārņem īgnums pret jautātāju. Ja, velns parāvis, esmu teikusi, ka es vārīšu zupu/cepšu pīrāgu un gaidu uz 18.00, tad nevajag man zvanīt 15.00/16.00/17.10 un jautāt "Vai Tu jau...?" Tāpat, nevajag ierasties 19.30 un cerēt, ka nupat viss ir baigā kārtībā... Un no šitās pašas operas ir arī vēlme domāt, ka mans PIENĀKUMS ir kaut ko darīt, tāpēc ka... Nī, es Kaut Ko darīšu tikai tad, ja uzskatīšu par vajadzīgu! Nu maita esmu, bet Brīva Maita;)
Starp citu, tas bija galvenais iemesls, kāpēc es sakašķējos ar vienu labu draugu no oho. Un tagad izskatās, ka stafeti pārņēmusi viena man ļoti mīļa meitene... Vot, šito lūdzu nevajag!!!:(