Palasījos te fenja  "bēdu lugu" un atminējos:

Vecāki ļauži tak atminēsies - sensenos laikos bij tāds Rīgas Balss reklāmas pielikums (laikam ceturtdienās iznāca) aber tur bij vienīgais pa visu CCCP iepazīšanās sludinājumu lapiņš. Man jau allaž tā smadzene uz visādām ēverģēlībām ir bijusi tendēta, un kādā 7. vai 8. klasē tikai veikts zocioloģisks eksperiments par tēmu "Kādā mērā sievieši ir traki uz precēšanos". Uzrakstīju (kopistiski ar klasesbiedreni) kādas vēstules 10 vai vairāk: tādas smukas, ar individuālu pieeju (tb pielāgojot vecumu, intereses, īpašības, garumu un svaru, nemainīgi palika tikai: mašīna un māja ezera krastā). Nu ro... Bet savu adresi tak nevar dot! Tam tika izmantota klasesbiedra Viestura (lai viņam vieglas smiltis!) adrese (labi, labi - tas nebij nekāds eksperiments, bet vienkārši ieriebšana;)) . Nu ja - apmēram pēc mēneša Viestura māsīca šausmās ieplestām acēm stāstīja: "Tu vari iedomāties, ko tas duraks izdarījis! Sarakstījis visādām vecenēm vēstules ar bildinājumiem! Un šīs piekritušas ar, viena pat taisījusies ciemos braukt! Tēvs šo gandrīz piekāva, kad uzzināja!";))) Nu ja - un visvairāk vecais bij sašutis tieši par "māju un mašīnu".;)))