Vakar kolēģe (jaunāka par mani gadus 7-8) samērā sašutušā balsī teica, ka tas neesot normāli - būt tik optimistiskai un priecīgai par dzīvi kā es. Nūuuu, nez, nez, man šķiet, ka visu laiku apkārt tik daudz jauku lietu notiekās (sliktās, sevišķi tās, kas neskar mani ļično, es cenšos nemanīt), ka grēks nokārtu degunu staigāt!:) Gan jau vēl paspēšu būt veca un īgna (lord_andrey (?) , paskatījies manā ķepā, draudēja ar 100 gadus ilgu dzīvi;))! Bez tam - tas ir movetons: izrādīt puspazīstamiem cilvēkiem savas rūpes - es viņas labāk Cibas publikai izbrēkāšu.;)

Pag, aizmirsu piebilst, ka es Jūs visus mīlu!;)