zvirbuļi no rītiem pilni krūmi, kaimiņam jociņi par manas kūlas dedzināšanu, ja vējš iegrieztos pareizi. Tas viņa pastulbais smīniņš un asinssuns pie ķēdes jau sen zajebaļi. Jā, jā, dakter, es zinu, viņš vienkārši tāds draudzīgs. Abi ar savu asinsuni.

Kad tur tā sakrita laiki, kaimiņš (kaimiņa dēls) mani reizēm aizveda ķipa līdz Rīgai. Nuvo, vienreiz, es uzpīpējis no rīta, viss izrēķināts - palasīšu autobusā, ja varēs apsēsties, ja nevarēs - paskatīšos apkārt. Bet viņš mani tā uzrunāja un es domāju - ko nu stāstīšu par paskatīties apkārt un tā un davaj. Viņš veda meitiņu uz bērnudārzu. Brauc prātīgi - vispār tāda diezgan viszinīga, bet paldies dievam, diezgan bailīga maska šim uzvilkusies. Mašīnā smuki smaržo, ķipa sarunas ar zemzemtekstiem, swh radio un bļa, šis nogriežas pie bauskas ielas pa kreizi. Vajadzētu taisni uz salu tiltu - un tad es pie apļa pirms tilta izkāptu, bet šis pa kreisi. Es vispār, atzīšos diezgan kartogrāfisks idiots, bet apvienojumā ar dromomānijas vājību ir okej. Bet par ko es, dakter? nu, ja, ir ir pavasaris.
Toreiz arī bija pavasaris.
nesalst plikais pauris.