saraustīts rudens.
kaut gan šitais gājiens ar to pēkšņo aukstumu, spožo sauli un vispār tādu fizisku cietumu man patīk. sūdi būs kad sakruķīs pulksteni. pēkšņi paliks tumšs. bet tad atkal varēs nemanāmi pārvietoties starp rīgas krogiem, slēpjoties slapjajos atspīdumos. kamēr uzsnigs sniegs un panesīsies tas ziemassvētku plosts.
bet ja iedomā - es redzu dzeltenu balonu lidojam, zilas, neatņemamas debesis
ko mīli tu
to mīlu es
un nav te citas pasaules
- bet nav tā - kā reiz bija
- un nav - tā kā reiz būs
- kā būs?
- nu, viss kaut kas jau vēl var notikt

aj, nu vienalga, beigsies mums te visiem nafta un miers mājās.