tik grūti saņemties kādam pazvanīt, pat frizierim. šodien pieķēros un zvanīju vairākiem numuriem pēc kārtas. viens gan neatbildēja un tagad nez, kad atkal saņemšos. toties tagad tik laba sajūta, kad viss nokārtots un skaidrs.

Es pēdējo nedēļu tik sasodīti slikti guļu. Aizmigt nevaru un kad aizmiegu, tad mostos ik pēc laiciņa. Kad jāceļas pus5, tad vispār vistīrākās šausmas, nu pamosties jau nav problēmu, jo neesmu jau gulējusi, bet izturēt dienu ir mokas. Tad atkal jau jāiet gulēt un atsākas vecais aplis ar nespēju aizmigt..

izdomāju, ja es atradīšu kleitu, kas man patīk un labi izskatās, tad svinēšu.
vispār jauki, ka cilvēks ar ko īpaši neuzturu kontaktus saka, lai eju un svinu un neļaušot man mājās sēdēt :)

ups esmu jau visiem pieriebusies ar savu negarstāvokli. ieskaitot mani pašu

laikam beidzot izgulējos, bet tāpat vēl žāvājos. pamodos 11 un jau esmu paspējusi uztaisīt prezentāciju, noskaidrot, ko īsti vajag vēlvienai prezentācijai, tāda ražīga šodien jūtos. taisos tagad saģērbties un iet izskriet kādu lielāku apli, jo šodien esmu viena pati. bet grūti ar to sokas, jo velk uz gultas pusi. bet nē. man derētu šodien uztaisīt to darbu, lai pārējās dienas var nestresot.
vakar autiņā pamodos un blakussēdētēja sāka stāstīt, cik jauki es esot gulējusi. aizvakar gandrīz uzkritu vienai citai sievietei virsū, kad aizmigu, bet laicīgi miegā noraustījos un pamodos, aizvakar vēl mani veda viens vīrieties mājās, jau laikam 3nedēļu ar viņu braukāju un ar iemigu un galva riktīgi noliecās uz sānu un atkal noraustījos. aaa riebjas. es vienmēr sēžu un domāju tikai neaizmigt, tikai neaizmigt, bet nesanāk!!!!!!!

Ja ap plkst 21 es priecājos un likās, ka visu saprotu, tad tagad man liekas, ka vispār vairs neko no tās matemātikas nejēdzu un tāpēc labāk došos gulēt.

īstenībā baigi forši skriet divatā. vienmēr viens otru pavilks, ja otram slinkums. un tagad es ar neko nesasteidzu, skrienam apdomīgi un palielinam gabalu reizi nedēļā un nedaudz. kājas nesāp un cerams, ka nepiesaukšu nelaimi (jānospļaujas hehe).
pietrūkst tik zāles draudziņa :(

Gribās ēst, jo neesmu ēdusi kopš 16, kad uzzināju, kas ir kūkas krēma sastāvā. Jūtos lepna par sevi, jo man mājās ir svaigi žāvēta vista. Jāiet gulēt, lai ātrāk pienāk brokastis.
Bet es šodien daudz staigāju, pat pārsniedzu dienas mērķa 10000 soļus, bet kurš tad skaita..

Jāatzīst, ka vakari, kad es novēlu veiksmīgu mājupceļu, pēc galda spēļu kapāšanas pie manis, ir daudz feināki nekā atnākšana mājās agri no rīta neko daudz nesaprotot.
Tikai mulsina tas, ka es kādam patīku šajā kompānijā, jo nezinu kā uzvesties. Tāda neērta sajūta, bet domāju, ka viņam vēl vairāk, kad kāds vēl pasmejās par to vai izsaka kādu komentāru.
Vispār man sāk daudz vairāk patikt tās mierīgās kompānijas. Kad cilvēki paņem vienu, divus vai vispār necik aliņus un tā forši pasēž. Nevis tik cik var panest un vēlāk vajag vēl kaut kur doties.
Interesanti cilvēki iepazīti, tas gan. Pavisam savādāki nekā tie ar kuriem parasti pavadu brīvo laiku. Prieks par to, jo tas tikai uz labu.

nogulēju modinātāju, kaķis vainīgs, jo pievēma gultu un iztraucēja man kādu svarīgu miega fāzi.
netikšu uz angļu valodu, bet esmu izmācījusies. tiiik skumji :((

Pēdējā laikā sapņoju par dzīvniekiem visu laiku. Šonakt sapņoju, ka auklējos ap mazu sunīti. Dikti mīlīgs bija.
Vēl sapņoju, ka nogalinu miljardieri, lai dabūtu viņa naudu. Bēgu ņemot vērā iepriekšējo sapņu pieredzi, kā vislabāk izvairīties no pieķeršanas. Kaut kāds pagalms baigi bieži figurē manos sapņos.

Uzminiet nu kam būs riņķītis degunā:))

lai sevi izklaidētu autiņā, pārlasiju, sākot no pašiem pirmsākumiem, savu klabi. es te jau esmu astoto gadu, sanāk, ka no 12 gadiem. tik mīlīgi :) lasīju pa vienam ierakstam katrā mēnesī. izdarīju secinājumus, ka vienmēr esmu bijusi vienpate, lielākoties gruzos un vislaimīgāk esmu jutusies, tad kad esmu bijusi tieva :D un manā dzīvē kaut kas mainās ik pa pusgadu. pareizāk sakot, kaut kad pavasarī un uz ziemas pusi.
bija interesanti vērot savas izjūtas. es lasīju un bija tāsda sajūta, ka lasu svešu cilvēku, jo, kad kaut kas priecīgāks, tad pasmaidu, kad atkal skumīgāks ieraksts līdzpārdzīvoju. it kā tā nemaz nebūtu bijusi mana dzīve..

Kkāds nemierīgs prāts. Nevaru aizmigt, grozos tik pa gultu, zobi arī nez kādēļ klab. Nu vispār trīcu. Nepatīk šitās nemiera trauksmes ik pa laikam, vienmēr liek domāt par to, ko es daru nepareizi. Katrs mēnesis, katra nedēļa, katra diena, katrs rīts un pat katra minūte man ir jaunu apņēmību pilna. Un tā visu laiku..
Nepārtraukti gribas gulēt, te nu es esmu - gultā, bet aizmigt nevaru. Fuu kā elkoņi dreb, knapi turos uz tiem.

māte atklājusi komentārus ziņu portālos. tagad stāsta man visādas sazvērestības teorijas.
pēdējā laikā esmu superemocionāla. un vēl tās pēdējās dienas. kā zombijs jutos. nespēju ne pamācīties, ne arī ko citu.
toties šodien visu dienu mācos, kā pamodos tā vēl joprojām. patīk man tas mācīšanās process, ja visu var tā nesteidzīgi, bet parasti jau viss tiek darīts pēdējā brīdī..

Uzminiet nu kurš visu laiku knābā un arī paspēja iemigt

esmu izdarījusi visu iespējamo, lai man šodien nenāktu miegs. esmu izgulējsuies, izskrējusi mazo apli (tik cik man kājas atļauj, vajag aiziet beidzot pie ārsta), pavingrojusi, iegājusi kontrastdušā. tas bija viss kas man ienāca prātā, nu tad jāvēro rezultāti.
jāsaka, ka forši šādi sākt dienu.

forši kaut mazliet izmainīt mēbeļu izvietojumu, īstenībā jūtos kaut kā pat mājīgāk. derētu atbrīvoties no otra dīvāna, jo lielākoties tas nav nepieciešams, jo šajā gultā var mierīgi sagulēt trīs cilvēki. un cik, tad bieži tā notiek (ja neskaita tās retās reizes, kad, piemēram, sadzēries draugs sit kanti un saka, ka mājās nedošoties, pat ja viņam atbrauks pakaļ, labāk paliks pie manis. es vēl saku, lai liek mieru man un filtrē, ko dara).
iegāju dušā, sen vakarā nebiju mazgājusi matus, tāda sajūta, ka tagad kaut kur jādodas, bet nu savādāk nevarēju, jo klāšu tīru gultas veļu, bet labpprāt ar būtu kaut kur devusies, gribās cilvēkos, it kā pat sarunāju, ka pie manis atnāks, bet tad skatos, ka šis cilvēks pie sevis kādu uzaicinājis pēc tam, kad mēs jau sarunājām, ka pados man ziņu, kad ieradīsies valmierā, un man neko nepasaka! nesmuki..

šodien visu dienu žāvājos, ar katru lekciju arvien vairāk baidījos iemigt, labi, ka pēdējā bija statistika, kas man patīk (jo padodas).
vēl tikai divas dienas jādzer zāles, tad paliks tikai trīs no piecām. pozitīvi. ja neskaita faktu, ka vienas būs jālieto visu mūžu. bet nu es nemaz pārāk neuztraucos, jo nekas jau traks nav.
pašlaik domāju par to, ko es iesākšu vēlāk, ja es tagad aizmigšu, jo skatos two and a half men un man pat nav spēka, lai pasmietos, kaut gan ļoti gribēju mācīties. nu tad varbūt naktī.
šodien atkal pamatīgi izgāzos, nu nespēju es iegaumēt cilvēku sejas. sēžu autiņā un domāju, ka man pretī sēž nu ļoti redzēta seja. man arī izlikās, ka taisās mani sveicināt. kā tad, ieskrienu kojās, pēc tam pa taisno skrienu uz tualeti un nāk pretī tā meitene, dzīvo man blakusistabā un mēs arī esam sarunājušās.
ierodos šodien kojās un skatos, ka miskaste istabā līdz augšai pārbāzta un ne jau pirmo reizi, man jau apnicis visu laiku to iznest, galu galā es te tikai dažas dienas uzturos un man nav nevienam nopakaļas jāsavāc. vai tad tik grūti, ejot prom, iznest. kaut gan skatoties uz viņas gultu un rakstāmgaldu viss top skaidrs.. un es, protams, neko nespēju pateikt..

Šī vakara lielākais prieks bija aiziet līdz valmiermuižas alus darītavai, nekad tur nebiju speciālu gājusi, lai pasēdētu, baigi forši tur ir. Pagaršoju ar jauno ziemas alu, baigi labs, pirmo reizi tumšais alus man tik labi garšoja.
Iedomājos par to, ka tagad visi stroikās. Atkal es uzmetu, bāc, sāku jau justies slikti, jo jūtu, ka uz mani apvainojas. Vakar arī četri dažādi piedāvājumi, bet es izvēlos divatā skatīties seriālus.