Baigi gribās iziet pastaigāties, bet nevar. Daudz jāmācās un, ja reiz esmu sākusi, tad jāturpina. Zin kā, kamēr ir apņēmība tikmēr jādara maksimāli daudz. Jau kopš paša rīta rēķinu, patīk tie piemēri, kurus risinu stundu, tad otru stundu pavadu meklējot kļūdu un beigu beigās sāku risināt nākamo piemēru, jo jau smadzenes deg un es vairs vispār neko nesaprotu, kas notiek tajā kladē.
Uz zāli ar neaizgāju, jo sāp visas maliņas, vispār ar pastaigāšanos man liedz tas, ka kājas kā sāpīgi smagi bluķi. Jāmēģina varbūt vēlāk lēnām izskriet kāds gabals, iespējams ar paliks labāk.
Vēl aizvien kaut kāda neoma. Vakar policija sabojāja garīgo, nezinu, kāpēc tik nelaipni jāizturās, tad vēl tas, ka izrādās visi draugi (ok moš nemaz nav draugi, bet nu tad tur baigi jādomā un ok ne visi draugi) sanākuši kopā, bet mani neuzaicina, bet es vienmēr visus saaicinu. Bet jāatdzīst, ka man ar neko šonedēļ negribās, bet nu tāpat škrobe. Nē, es labprāt izietu ar vienu cilvēku šodien laukā, bet nez vai sanāks, bet ja turpināšu tikpat cītīgi mācīties, tad varbūt ar sanāks, jo gribās tomēr kādu cita sabiedrību, kas nav kaķis vai suns. Jāpilda informātika, kas aizņems vismaz 2h, jo man microsoft office ir krievu valodā un nesanāk pārlikt uz citu valodu. Un tad vēl un vēl...

man sen nebija bijusi tik gruzīga dzimšanas diena. viena pati sēdēju kojās un ēdu salātus. vismaz prieks par sarunu ar drjaudziņu.
vakar divatā ar mončiju iedzērām šampi, atzīmējot viņas dzimpõ. arī manu pie reizes.
vispār man prieks, ka ir tādi cilvēki, kuriem vienmēr var piezvanīt un pie kura vienmēr var aiziet.

Riebjas iepazīties, tiešām nesaprotu, kā tas ir, ka tu ar lielāko prieku sāc sarunāties ar nepazīstamu cilvēku un uzdot tos standarta muļķīgos jautājumus.
Vispār jūtos kā matemātiķu pulciņā. Gaidu nākamo gadu, kad atkal varēšu turpināt savas mīļās mācības, protams, ja šogad atkal nenolažošu. Pareizāk sakot nenoslinkošu.

Forši, kad trīs čikas guļ vienā gultā un skatās mirrors. Es gan, protams, atkal atlūzu, bet ik pa brīdim tik dzirdēju aaaa tak uzslēdz kādu komēdiju. Aizgājām uz kebabnīcu nopirkām sušī, kas bija negaršīgi, bet izskatījās, ka pārdevēja ar varēja tā speciāli mums gatavot, jo visu laiku smējāmies un skaļi visus nolikām. Baigi aizgāja mums ciet. Aij reāli šķiet, ka tur visus nobesījām.
Vakarā jāstopē uz Cēsīm, gribas tak to Židrūnu, ceru uz jauniem gabaliem ar :)

ir lietas, kas nemainās, piemēram, lielā mīlestība pret metālu un puišiem ar gariem matiem
kārtējā piektdiena, ko pavadu mājās. bet laikam būs kārtējais filmu vakars ar daudz gaļu un asinīm. tās jau tās smieklīgākās

Nepatīk skrienot satikt pazīstamus cilvēkus, bet tā fīča, ka tu iedomājies par kādu un satiec viņu ir ļoti interesanta. Skrienot satiku tādā veidā veselus divus no kādiem pieciem cilvēkiem, ko vispār savā maršrutā sastapu.

Es reāli nesaprotu, kā es vienmēr iekuļos tādās kompānijās. Šodien ar tāds normāls pirmdienas vakars bišķin pašaudījos, kaut gan sākumā atteicos, jo gruzījos, ka atkal, nu kā jau vienmēr īstenībā, zaudēju novusā, vēl sabliezos. Nē, nu kā, lai es gribètu, bet te ir traki un šķiet, ka Rīgā nemaz nebūs mierīgāk.
un nākamnedēļ lielais stopējiens bez mērķa un laika ierobežojuma. Nu ok četras dienas max.

Jāsāk samierināties ar to, ka es cilvēkiem nekad sākumā nepatīku. Bet šoreiz ir tieši vietā - labāk vēlu nekā nekad.

tas pat vairs nav smieklīgi, ka cilvēki uzskata, ka man ir ļauns skatiens, tāpēc ar visādi pārpratumi gadās, kas man galīgi nepatīk

Vecākiem šodien 20gadu kāzu jubileja, kad tētis ieradās ar puķēm, rafaello un šampi (speciāli ņēmis kkādu dārgo, fuu, negaršīgs) es sarēcos, tas laikam parādīja manu attieksmi :D

Ok man pieleca, ka īsa kleita un sarkana veļa, sēžot autiņā, nav tas labākais kombõ :D

kursa biedrene grib, lai es eju ar viņu uz zāli kopā trenēties un jautā man viskaut ko par sporta uzturu :o jūtos pagodināta vai ziniet :)
neesmu gulējusi jau kādas 30h un laika iet gulēt ar nav, uzklājam krēmiņu uz sejas un dodamies tālāk, tik lokus gan tas īpaši nemazina, bet tie jau man pa dzīvi.

patīk, ka ar mani zālē sveicinās lielākie zāles buļļi, vienmēr apmulstu :D
vispār sagribējās riņķīti degunā, bet ja dur, tad sākumā noteikti, ka ir tikai tas mazais sūds, ne!?

man pateica, ka man cietas kājas un pleci diezgan platāki par gurniem. gan jau daudzas čikas gruzītos, bet bāc nu kruta, it īpaši, ja to pasaka puiši, kas kaut ko jēdz no lietas.
mugura man ar smuka sāk palikt, vairs nav plakans dēlis. izskatās, ka pat spārni sāk augt :o
un lido forši var pa 2ls paēst, piebāz salātu šķīvi līdz augšai pilnu, vēl ir tuncis, sēkliņas un gatavs. gribēju mierīgi paēst, bet pie manis piesēdās tantux un atklāja, ka viņas vistas kotlete ir kā tītara ieskaitīta, tad nu gāja skaidroties un pēc tam man atstāstīt. te tev nu bija mierīgs launags.
Aaa un pats galvenais - visu saņemto naudu par aprīli notriecu jaunās kurpēs.

tie nakts zvani ir tik kaitinoši, jo kamēr man pielec, ka tas nav modinātājs, ko man vispār saka, bet nu tas man nekad tā līdz galam neaiziet, tik atceros, ka man saka mazgā zobus un nāc laukā, bet pieļauju, ka vēl kaut kas tika runāts, jo zvans ilga tieši minūti. nevar dot manu numuru bez atļaujas, nu nevar.

forši iet mājās ar diviem čaļiem, kas ir draugi un abiem patikt. bet nu jā, bik krīpīgi, kad sāk tevi stalkot pat ejot uz tualeti.
dzērām ar mončiju pirmo alu, kad mums jau lika iet mājās, jo bāru slēdza ciet. sākumā vispār nekur negribēju doties, bet mamma, kā parasti, pierunāja, bet neslikti, mājupceļš bija rēcīgs. man jau patīk, ka mani tagad uz maiņām pavada uz māju divi puiši vai arī abi kopā, bet pusceļā viens vienkārši nozūd :D

likās, ka iepazinos ar geju. vēl ļoti cītīgi man stāstīja par savu modeļa darbu, pēc skata salds un blingu ausī. bēra nu tāā komplimentus, ka sāka jau likties, ka viņam ir kaut kāds saraksts ar frāzēm, kas obligāti jāpasaka. nu vismaz nebija vienai mājās jāiet, ar kāds labums. + uzzināju, ka daliņos ir zāle.

kā dažreiz gribas cilvēkiem šķaidīt seju :))

šorīt uzzināju, ka viens cilvēks nonācis slimnīcā un tieši šonakt par viņu sapņoju. ļoti dīvaina sajūta

kamēr es sev gatavoju brokastis (vai naksniņas, kā uz to raugās pus5), kaimiņš ar taxi atbrauc mājās no ballēšanās