Šodien ģērbtuvē, kamēr biju vienā apakšveļā, ar mani sāka sarunāties viena sieviete uz gadiem 50 60, stāstot, ka jaunībā arī bijusi slaida utt, kā jau mēdz stāstīt par savu jaunību :) Un es tāda tur stāvu viņai pretī, jutos diezgan neērti vispār, kaut gan vešiņa bija smuka, jauns komplekts kā nekā, un viņa sāk taisnoties, ka tagad esot omulīga, jo viņai klimakss esot, sajutos vēl neērtāk, jo reāli nezināju, ko lai atbild. Pateicu, ka forši, ka viņa nāk un sporto, galvenais visu darīt sevis labā un tā. Viņa arī feini pajautāja, kāpēc nāku uz zāli, ceļot rokas gaisā, imitējot hanteļu cilāšanu, par ko man sanāca smiekli.
Man jau vispār patīk, ka man jautā kā ko izmantot un domā, ka es trenere esmu hehe

Sanāk katru nedēļu braukt ar starppilsētu autiņu un cilvēki ir tik hmmmm nejauki!? Reāli autobusā nav vietas, bet viņi ņem un apsēžas ejas pusē un neliekas ne zinis, ka iekāpj kāds cilvēks, kurš tad staigā apmulsis no viena gala līdz otram, jo nereti tie, kas sēž pa vienam vēl tēlo, ka guļ.. Un vispār man arī ļoti nepatīk autoostas, tur tik daudz dažādi cilvēki, vēl prasa kādu kapeiciņu, ka jāiet vien ārā salt, jo tur vismaz nav tik pretīgi. Jāsāk laikam atkal stopēt, vismaz uz mājām, jo ir vēl pietiekāmi gaišs.
Vēl mani sāk tracināt māmiņas ar ratiem, viņas iet baros, ka netiek viņām garām. Nu forši, ka tev bēbis, bet tomēr tu neesi tagad pasaules naba.

Ar kursa biedriem pirmo reizi biju dzert alu, forši, man patika! Vēl vairāk man patīk, ka viņiem cepī mani joki, ceļ man ego :DD
Vispār man patīk kopmānija, kurā mani uzskata par jauko meitenīti, kura neballē un tā, kad es bik pastāstīju par sevi, tad gan viņi nošokējās.. Tagad domāju moš vajadzēja klusēt.

Vakar bija mans pirmais krutā sporta kluba apmeklējums, kurš ir vairākos stāvos nevis tā kā tas uz kuru eju ikdienā, kurš ir dzīvojamā mājā pa četrām mazām istabiņām. Kaut gan es neteiktu, ka baigā atšķirība, galvenais mācēt izmantot to, kas pieejams. Man jau vispār vairāk cepī bīvie svari, bet nu vismaz vakar iemēģināju jaunus trenažierus, bik gan sarēcos, ka es taisīju legpresu ar 90kg, bet meitene aiz manis ar 20kg. Sēdošais ir kudik foršāks, bet nu ar guļošo es ar varu vienā mierā iztikt. Aijj pārāk fanoju par zāles lietām, iegāju vakar h&m un sevi nokaitināju, jo uzreiz meklēju sporta apģērbu plauktu, pēdējā laikā viss, ko sev esmu pirkusi tas ir sportam, beigās nopirku kleitu un sev netipiskus svārkus, bet man patika. Vienā veicī aplauzos ar karti, pirku sev t-kreklu, bet izrādās līdzekļu uz kartes par maz, bet makā man bija tikai kādi 2ls, bet pārdevēja kaut ko nogļukoja un sanāca tā, ka nauda jau ieskaitīta, īsti nezinu kādā veidā, jo neko no tādām lietām nejēdzu, bet nu krekls bija jāpērk šā vai tā un viņa man piemeta latu, man gan bija baigi neērti, bet tai pašā laikā prieciņš. Tā nu tiku pie sava hipsterīgākā krekla uz kura rakstīts star wars.

Youtubē skatos dažādus video un nesaprotu, kāpēc piepeši tik šausmīgi velkas nets, noeju pie tēta un izrādas viņš velk 17gb (!!!!!) filmu, kamēr viņš nogāju uz pagrabu klusi noskrēju pie viņa kompja un apturēju filmas torrentu :)

Nu es jau zinu, ka nav smuki, galīgi nav smuki blenzt citu sms sarakstēs, bet nu man autiņā bija garlaicīgi un sms tika rakstīta tieši manā acu līnijas augstumā, nu es sevi vnk tagad attaisonju, bet nu bāc pežuks!! Man tas vārds vienmēr licies baigi neforšs, es nepriecātos, ja man tā rakstītu, galīgi nepriecātos un tas starp citu bija mīļākais un es izlasīju tikai vienu sms..

Šodien mani zālē nosauca par meitenīti puiši, kas ir apmēram manā vecumā. Īsti nesapratu domu.

Parasti, kad es eju pa ielu es skatos visapkārt, bieži vien arī ar paceltu galvu gaisā, nu burtiski nevis tāpēc, ka esmu iedomīga khem, bet tāpat nepamanu cilvēkus, kas man nāk pretī un tad badāc es toč sajūtos iedomīga.
Laikam sapratu, kāpēc radies tāds teiciens.

ehh mani uzaicināja uz randiņu puisis, kuram pat vārdu neatceros, bet patīkami tāpat
un pie zobārsta tiku ar par brīvu

Nogāju lejā un secināju, ka māja ir nu taaadaaa bardakā. Tik ļoti negribas kārtot un man nebūs vecis, kurš nevar aiz sevis neko savākt (pohuj kaut vai visu mūžu dzīvošu viena, nē. Man būs suns, bez tiem nu nekā.). Virtuvē jau trīs dienas stāv kartupeļu spainis un tagad aizbraucis uz Kolku uz vairākā dienām bļā. Besī savākt aiz citiem sūdus. Un izlietne nav miskaste un trauki paši no sevis nenomazgājas, gluži tāpat kā grīdas. :@:@ Un gulta ar pati nesaklājas. aaaaaaa
Un ja jums nav prātā dzemdēt dēlu, tad ierīkojiet gāzes apkuri, ja esat pārāk slinks, lai sanestu malku.

Esmu tik ļoti pieradusi pie tīras ēšanas, ka man palika slikta dūša, skatoties draugos bildes ar to, ko citi iesaka ēdiena ziņā. :D Dažreiz paskatos, kas to ir gatavojis un saprotu, kāpēc cilvēks ir tādos izmēros kādos viņš ir :D

Tik dīvaina sajūta, kad sapnī piedzeries. Vispār sāk besīt sapņot, ja es reālajā dzīvē esmu izlēmusi vairs neaizrauties ar alko, jo sapratu, ka tas man galīgi nav vajadzīgs, tad sapņi man piespēlē piedzeršanos. Stulbi sanāk tas, ka cilvēki nepieņem to, ka es nevēlos vairs dzert, tā pamazām man sarūk draugu/paziņu loks, baigi žēl. Bet nu man citi mērķi nevis ballītes, liekas, ka esmu jau atballējusies un visādas muļķības pietiekami sadarījusi.

Gāju pa alfu tāda galīgi nekāda, jo pilnīgs besis, ņemot vērā, ka cēlos 5 no rīta, bet parasti ceļos ap 9, naudas ar nav, lai pastaigātu pa veikaliem, bet bez naudas riebjas to darīt (kaut gan jāatdzīst, ka pirmo reizi iegāju h&m tīri ziņkāres pēc, īpaši neko nepētīju, bet drēbes kā drēbes, bes es jau nemaz neko citu ar negaidīju), gribējās vēl ēst, bet nezināju, cik man daudz laika palicis, līdz sagaidīšu savu mājās vedēju. Tā nu klīdu vien uz priekšu un piepeši mani uzrunā, kāds pusis vārdā Jurijs, sakot, ka ļoti patīkami smaržo, ko es nenoliedzu, jo gājām tieši gar douglas veikalu. Iepazināmies sarokojoties. Viņš konstatēja, ka man ir aukstas plaukstas un teica, nē, apgalvoja, ka man esot arī auksta sirds. Es gan teicu, ka diez vai, bet man šķiet, ka viņš mani atkoda baigi ātri. Jautāja, ko es daru, kad atbildēju, ka studēju, tad uzreiz jau secināja, ka tātad neesmu no Rīgas, uz ko es piekritu un nogriezos uz ēstuvju pusi.
Rindu izstāvēju, bet tad jau man zvanīja, lai ejot laukā, paēst nepaspēju, bet Juriju vēl reizi satiku. Tā nu beidzās mana pazīšanās ar cilvēku, kurš ātri mani atkoda.

Mājās notiek nu tāāāds aukstais karš. Mamma ar tēti vispār nesarunājas, viņa pat vakar vakarā viņam nepajautāja vārtu pulti, gaidīja, kad es vakarā atbraukšu mājās, lai es iebrauktu vēl viņas mašīnu sētā..
Un kā vienmēr es tam visam pa vidu. Nav uz kā izgāzt dusmas - lūdzu, te jau es esmu! :))
Cilvēki, tak nokārtojat attiecības savā starpā, lai apkārtējiem nav jācieš!!!!!!!!!

Šodien atstopēju mājās no RSU ZGI, vienā mašīnā ar kuru braucām laikam bija čigāni, jo valodu galīgi nesapratu un viņi nejēdza lāgā ne krievu valodu un latviešu vispār nerubīja. Palika bišk bail, kad viņi uzzināja, ka mēs uz Valmieru un sāka kaut ko ierēkt pieminot vārdu Valmiera un paskatoties uz mums, bet nu esmu jau pieradusi. Reiz kāds fūres šoferis stāstīja par saviem slapjajiem sapņiem un kā pamostas ar stieni. Ir tomēr lietas, ko stopētājam labāk nezināt par šoferi, kas viņu ved.
Vakar bija viens nu ļoooti interesants pārbaudījums, šajā gadījumā vārds interesants nav ar to labāko nokrāsu domāts, bija jātaisa kailfoto zem contex plakāta. Es gan paliku apakšveļā, kas man tāpat lāgā nepatika, bet pārējās divas čikas bez krūšturiem un divi vai trīs džeki no četriem vispār kaili. Ak kāda es tikumīga meitene hahaha. Vismaz dabūjam contexus pa brīvu, mācos saskatīt to pozitīvo visā, kaut gan man tāpat neko no tā nevajag. Mācos tikumu:)

ajjjj tik daudz, ko varētu sarakstīt, bet nevar un gribas pielikt seju. bet nedrīkst. neko ne var, ne drīkst. varu tik sēdēt un pinkšķēt. un gulēt, jo man nepietika pat ar 9h pa nakti, vēl pa dienu pagulēju, bet spēka tāpat nav. aaaa vismaz man asinis tek pa degunu kādas 2x dienā un vēl ir normāls atvilnis un labākās draudzenes draugs lika man pateikt, ka es esmu vaļīga un vispār ar viņu labāk noteikti ar nesatikties. un karoč dzīve sūkā, jo man ar nav spēka, lai mācītos. uzlikšu jaunu zvana melodiju un tik pamēģiniet man pazvanīt, jo http://www.youtube.com/watch?v=hFyTjPyktBg

Es jūtu, ka daudziem cilvēkiem bojāju vai jau esmu sabojājusi dzīvi.
Dažreiz pietiek vien ar tavu eksisntenci, lai tā notiktu.

saruna ar mammu
m: kur tavs optimisms?
k: dirsā
m: nu tad velc laukā