Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vispār šobrīd, kad ieturu savas pieticīgās bezdarbnieka vakariņas - foreļmaizītes un baltvīns - nākotnes ceļojumus plānodama un pie viena ķērkdama korim līdzi par krīzi, no atmiņas nevilšus uzpeld dažpadsmit gadu pagātne, kad it kā par krīzi neviens neķērca. Taču pārtikas deva diennaktī bija daudz pieticīgāka, un no tiem laikiem es zinu, ka, lai cilvēks būtu paēdis, spējīgs strādāt, mācīties un izklaidēties - turklāt daudz intensīvāk, kā es to šobrīd daru, - pietiek ar kartupeļu maisu aizdurvē, speķa kluci ledusskapī, putraimu burku un makaronu burku pieliekamajā un skābo kāpostu toverīti turpat blakus. Šad un tad var piepirkt zupas kauliņus. Burkānus, tie ir lēti.Zirnīšus reizi mēnesī, ko zupā iebērt. Uz svētkiem - mandarīnus.
Dieva dēļ! Un man ne mirkli toreiz nelikās, ka tā ir nabadzība!
  • jā, man arī šķiet, ka baigi ātri visi ir aizmirsuši deviņdesmitos.
  • Man viena no deviņdesmito atmiņām ir neaptverama nabadzība visapkārt, lai arī pārtikas nevienam jau nekad netrūka. Tās nevar trūkt, ja mazpilsētā ir dača un pāris radi laukos. Savādāk - gadiem neizmaksātas algas bankrotējošos uzņēmumos, mizīgi parādi par īri un komunālajiem, drēbes - tikai "humānā" palīdzība, sen pirkti un nolieti sadzīves priekšmeti.
  • viss ir relatiivs
  • Nu vot tā, man tikko sagribējās to zupu :))
Powered by Sviesta Ciba