![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man viena no deviņdesmito atmiņām ir neaptverama nabadzība visapkārt, lai arī pārtikas nevienam jau nekad netrūka. Tās nevar trūkt, ja mazpilsētā ir dača un pāris radi laukos. Savādāk - gadiem neizmaksātas algas bankrotējošos uzņēmumos, mizīgi parādi par īri un komunālajiem, drēbes - tikai "humānā" palīdzība, sen pirkti un nolieti sadzīves priekšmeti.