šodien sanāca daudz kas, tikai ne atfrendošana un nobanošana. Tādu nedienu dēļ kā šī tak neviens nav vainīgs. Karam savs viedoklis, tai skaitā man, un gribētos cerēt, ka aiz visa tā pašas šokinga var spēt saglabāt prātu un nevienu no malas tur nevainot. Katram savas domas, viedoklis un emocijas. Kas man traģēdija, citam varbūt nieks vien. Būtu jābūt galīgai patmīlei, lai domātu, ka visiem rūp vai visi domā tāpat.
vot
un sakauneejos /un aizdomaajos, kaa ir gadiijies/...
-
a sevi tu - cieni? ;)