Par novecošanas bailēm domājot - jā, jā, man arī tādas ir! - visvairāk satrauc nevis tās krunkas, un kas tur vēl - gan jau, ka botoksam būšu sapelnījusi, - bet gan iespēja pamazām pārvērsties piezemētā, vulgārā babulī. Iestigt sadzīvē, ņemties ap kastroļiem un rutinētu darbu, skatīties seriālus, varbūt reizi nedēļā iežūpot ar družkām.
Baisi viegli tas ar sievietēm notiek, ar vīriešiem gan arī, bet kaut kā citādi, - viņiem kontrasts nav tik dramatisks. Viens mirklis - un no poētiskas, žilbinošas būtnes tu esi tikai pļeka.
Baisi viegli tas ar sievietēm notiek, ar vīriešiem gan arī, bet kaut kā citādi, - viņiem kontrasts nav tik dramatisks. Viens mirklis - un no poētiskas, žilbinošas būtnes tu esi tikai pļeka.
Ai, vienmēr būs skudras un siseņi, tak dabai nepieciešami abi:)
http://img.dailymail.co.uk/i/pix/2007/0
taču man viņa vienalga patīk (bija smuka aktrise, tagad aktīva dzīvnieku aizstāve), un vecums mani arī nebiedē. kā būs, tā būs, ko tur baiļoties tagad.