Kaķu lietas
Abas princeses šorīt palika nebarotas. Mazā, raibā nimfete pošas vakarā pie ārsta. Esmu viņai mēģinājusi kaut kā to saudzīgi pateikt - par operāciju, par visu pārējo, bet šobrīd es esmu daudz vairāk nobijusies kā viņa. Un pēc pēdējā ģimenes skandāla ("es taču teicu, mīļumiņ, nevajag raustīt Emīliju aiz astes, kad viņa guļ")deguns mazajai arī noskrāpēts kā tādam ielas bomzītim, aijaijai!
/tikai pajokoju :*/
Lai arī tā ir viena no retajām vietām, kur var šad tad iegūt kādu praktisku informāciju.
tagad nabadziņš puķainā kostīmiņā.
bet paldies dievam kaut maisu šai var uzvilkt uz galvas - uzvedās kā parasti nekādus vipeņus netaisa.
vienīgi tad kad jātīra tā brūce vo tad gan dikti dusmojas uz manīm.
kad aizgaaju pakaļ ši no brūrīša pati man kleepii ielīda.
mājaš ar, lai gan protams ļoti lēnītēm, bet aizgaaja uz kasti un tad tā lēni kā kravas kuģis izstaigāja visas savas guļvietas.
iepriekšējā kaķene pēc operācijas vispār kājās nevarēja ostāvēt vēl divas dienas... šļūca ar puti papriekšu un ievēlās kaku kastē un atslēdzās... tas bija baisi..
Bet nu turās abas! Būs jau labi! ;)*
Mūsu minkāns, kas visādi citādi bija aktīvāks par aktīvo ogli, pēc operācijas bija streipuļojošs sēņu kaķis, sajūta, ka vai nu tūlīt atstieps kājas, vai nu kā.. Pabaiga sajūta, nobijos ne pa jokam. Bet pēc divu dienu deguna bakstīšanu grīdā un lielām pūlēm paiet, kur nu vēl aiziet uz kastīti, sāka atžirgt un lēnām atkopās.
Kaut kā tā.