Kurvjzieža kontemplācijas

krii

25.2.08 13:38

Kopš es vairs nelaižu kaķus gulēt manā guļamistabā, attiecības starp māsām Brontē ir manāmi uzlabojušās. Katru rītu, īsi pēc pulkstem pieciem, aiz durvīm atskan klusi bikls murrrrrrrrrnjau...?, kam tūdaļ atsaucas mazliet drošāks mrrrrrjāaaa...!. Un jau nākamajā mirklī ar vareniem būkšķiem pret durvīm sāk triekties divu jaunavīga spara pārpilnu pleciņu spēks.

- Stulbās radības! - es kā allaž konstatēju, uzvelku spilvenu pāri galvai un guļu tālāk.
Konfederācija turpina plosīties. Līdz ar skaļām gavilēm apsveic modinātāja zvanu pēc vairākām stundām.

• Tags:
  kaķi

• 4 raksta
• ir doma

• ripp

  25.2.08 13:50

  

  mana kaķdāma, dzīvesvietas platības mazuma dēļ, nakšņo pie manis. un arī pārtikas bļoda viņai ir manā istabā. un tagad, jau vairākas dienas pēc kārtas, laikā starp 5 un 6 es mostos no kastītes grūstīšanas pa istabu. vakar neizturēju un noslēpu kastīti, bija miers. šorīt darīju tāpat, bet viņa izvilka kastīti arī no paslēptuves. skaļš būkšķis un es atkal biju nomodā. nez gan, cikos bija tas.

  • Atbildēt

• Gandrīz kā sērga

  tvarj

  25.2.08 13:54

  

  Mans mincīts parasti modināšanas nolūkos ripināja viskautko smagu no iespējami lielāka augstuma :)

  • Atbildēt

• toadbeauty

  25.2.08 13:57

  

  Kad es savus majtas atstāju aiz durvīm, sajūta ir tāda, ka 2x2 m tēviņš lauž vaļa durvis. Miķelis ir iemācījies tā forši aizkabināt nagus durvju šķirbā, un grabinās kā traks.
  
  Es piekāpos - viņi guļ istabā. Pieraduši ar mani reizē celties 6:20. Brīvdienās gan draņķīgi - ilgākais līdz 8:30 miņkas var izturēt. Uz poda vajagot, jāceļas un jālaiž ārā.

  • Atbildēt

• no_smoking

  25.2.08 15:10

  

  Manas kakjleedijas ir iemaniijushas leekt uz durvju roktura un taa eleganti atveert duravas:)

  • Atbildēt