Kurvjzieža kontemplācijas

Kopš es vairs nelaižu kaķus gulēt manā guļamistabā, attiecības starp māsām Brontē ir manāmi uzlabojušās. Katru rītu, īsi pēc pulkstem pieciem, aiz durvīm atskan klusi bikls murrrrrrrrrnjau...?, kam tūdaļ atsaucas mazliet drošāks mrrrrrjāaaa...!. Un jau nākamajā mirklī ar vareniem būkšķiem pret durvīm sāk triekties divu jaunavīga spara pārpilnu pleciņu spēks.

- Stulbās radības! - es kā allaž konstatēju, uzvelku spilvenu pāri galvai un guļu tālāk.
Konfederācija turpina plosīties. Līdz ar skaļām gavilēm apsveic modinātāja zvanu pēc vairākām stundām.