Savā dziļākajā būtībā esmu māņticīga. Apmēram tādā pakāpē kā Nils Bors ar savu pienagloto pakavu (neticu, protams, ka palīdz, taču runā, ka palīdz arī tiem, kuri netic). Vismaz vienu lietu, savu dzīvi organizējot, cenšos ievērot - pabeigt darbus vecā mēnesī, iesākt - jaunā. Savukārt, pirmajā mēness dienā ieplānot visas tāmēneša darīšanas. Kaut kā šķiet, ka tas ir Pareizi, apmēram tā, kā iet gulēt vakarā un celties - no rīta (darīts ir, protams, arī pilnīgi ačgārni, un ne vainas bijis, bet tā ir Nepareizi).
Nu, lūk - un tagad es gribu zināt no šajos jautājumos viedākiem ļaudīm: kā ir tagad, kad jaunmēness sakrīt ar Saules aptumsumu? Vai tad visi kaldinātie mērķi un plāni nav pilnīgam kraham nolemti?
Nu, lūk - un tagad es gribu zināt no šajos jautājumos viedākiem ļaudīm: kā ir tagad, kad jaunmēness sakrīt ar Saules aptumsumu? Vai tad visi kaldinātie mērķi un plāni nav pilnīgam kraham nolemti?
Ko citu gan ievēroju - nekad nelikt uz zemes (grīdas) somu, nedod nazi otram rokās un... ē, aizmirsu, kas bija tas trešais.
nopūta, žesc (c) viipsna
Es cenšos ievērot nesarokoties (un neapskauties) pāri slieksnim, vecmāmiņa iemācīja. Un vēl ir samērā daudz māņticīgo sīkumu.