Man grūti abstrahēties. Ja tu, piemēram, vēli man dzemdēt bērnu, tu vari man pilnīgi nejauši iestāstīt, ka vaginālās svecītes ir baigi forša kontracepcijas metode? :/
Tāpēc jau tagad par to domāju. Jo es apzinos, ka neesmu nekāda tur Laima-Dēkla-Kārta, lai lemtu pār ļaužu likteņiem.
Kaut gan, ja runājam par attiecīgo gadījumu - tur bija drusku citas nianses, es negribēju piekrist, ka man jājūtas nožēlojamai situācijā, kura dara mani laimīgu.
Klusībā pie sevis varbūt (ja esi pilnīgi pārliecināta, ka tas ir Tas, kas tam cilvēkam vajadzīgs. Bet ne skaļi un nekādā gadījumā ne pašam cilvēkam. Tas sanikno. Jo ja jau reiz tu kaut ko esi sadomājies tā pa nopietno, tad nevajag traucēt ;)) Bet tas ir tīri tā, kā es uztveru patiešām ļoti labus vēlējumus, ko jūtu...ka nu nevajag...nevajag man... ne tagad, ne tā.
Bet starp citu ar visiem tiem citu vēlējumiem un savām iedomām, ko gribam, ko sev liedzam...ir tā, kā vēl sentēvi teica: "Cilvēks domā - dievs dara". No situācijas , kad vienkārši visa galva sagriežas kājām gaisā (poētiski izsakoties ;D) pilnīgi neviens nav pasargāts ;)
Mandomāt, noteikti nē. Padomā, ja tev novēlētu šodien apēst vismaz pusi cielaviņas un uzdzert kārtīgu devu Šarlotes (tas tak ir labi, vai ne?)... vai man novēlētu, lai mani beidzot atrod, iemīl un paņem priekšā skaists tumšmatains princis baltā zirgā... nesmuki kaut kā. Redz, ja mēs patiešām ticētu, ka no vēlēšanas nevienam ne silts ne auksts, un nekas jau nemainās no tā, ka es tev kaut ko novēlu, tad jau mēs nekad nevienam neko nenovēlētu, jo tas būtu pilnīgi bezjēdzīgs pasākums. Bet, ja pastāv kaut 1% iespējamība, ka vēlēšanās piepildās - nē.
nu zin. pirms diviem gadiem man kolēģe novēlēja lielu mīlestību, lai ar es neko tādu negribēju. un kas no tā iznāca? neiedomājamas hameleonu rotaļas. tagad es pieprasu, lai man vēl tikai naudu un veiksmi. ar pārējo pati tikšu galā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kaut gan, ja runājam par attiecīgo gadījumu - tur bija drusku citas nianses, es negribēju piekrist, ka man jājūtas nožēlojamai situācijā, kura dara mani laimīgu.
Un Murkjis visu labi pateica:)
Bet tas ir tīri tā, kā es uztveru patiešām ļoti labus vēlējumus, ko jūtu...ka nu nevajag...nevajag man... ne tagad, ne tā.
Padomā, ja tev novēlētu šodien apēst vismaz pusi cielaviņas un uzdzert kārtīgu devu Šarlotes (tas tak ir labi, vai ne?)... vai man novēlētu, lai mani beidzot atrod, iemīl un paņem priekšā skaists tumšmatains princis baltā zirgā... nesmuki kaut kā.
Redz, ja mēs patiešām ticētu, ka no vēlēšanas nevienam ne silts ne auksts, un nekas jau nemainās no tā, ka es tev kaut ko novēlu, tad jau mēs nekad nevienam neko nenovēlētu, jo tas būtu pilnīgi bezjēdzīgs pasākums. Bet, ja pastāv kaut 1% iespējamība, ka vēlēšanās piepildās - nē.
ir tiesības, bet
seksu celibātistam
tagad es pieprasu, lai man vēl tikai naudu un veiksmi. ar pārējo pati tikšu galā.