Klusībā pie sevis varbūt (ja esi pilnīgi pārliecināta, ka tas ir Tas, kas tam cilvēkam vajadzīgs. Bet ne skaļi un nekādā gadījumā ne pašam cilvēkam. Tas sanikno. Jo ja jau reiz tu kaut ko esi sadomājies tā pa nopietno, tad nevajag traucēt ;)) Bet tas ir tīri tā, kā es uztveru patiešām ļoti labus vēlējumus, ko jūtu...ka nu nevajag...nevajag man... ne tagad, ne tā.
Bet starp citu ar visiem tiem citu vēlējumiem un savām iedomām, ko gribam, ko sev liedzam...ir tā, kā vēl sentēvi teica: "Cilvēks domā - dievs dara". No situācijas , kad vienkārši visa galva sagriežas kājām gaisā (poētiski izsakoties ;D) pilnīgi neviens nav pasargāts ;)
Bet tas ir tīri tā, kā es uztveru patiešām ļoti labus vēlējumus, ko jūtu...ka nu nevajag...nevajag man... ne tagad, ne tā.