Bet, ja par to, kas mani visvairāk ielīksmo - esmu visās tajās decembra-janvāra brīvdienās saimprovizējusi savas variācijas par kičari tēmu un atzinusi tās varen labas esam. Pat mana māte ēda.
vislabāk man šajā ēdienā patīk tas, ka, lai arī es īpaši nevariēju recepti, garšo tāpat katru reizi savādāk [neizskaidrojami, bet fakts]. bet vienmēr labi :)
Nūuu... ēee... vo, šitāda.;) Resp., viena paciņa Valdo rīsu, savārīti karijā un klāt piejaukts apmēram tik daudz zirņu, lai izskatītos vienmērīgi raibs, nevis daži zirnīši lielā dzeltenā blāķī. Un tad es tur ielieku nelielu sviesta klucīti, un kamēr tas kūst piemaisu vienu - divas ēdakmarotes pikļus. Tos riktīgi asos nedrīkst vairāk kā karoti, ja grib vēl bez viņiem ko sajust.
Indiešu rīsu biezputra ar kaut kādām speciālām viņu pupiņām (oriģinālā) vai zirņiem (atvieglotais eiropiešu variants) un garšvielām - karijs + vēl viskautkas no Indijas.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
vislabāk man šajā ēdienā patīk tas, ka, lai arī es īpaši nevariēju recepti, garšo tāpat katru reizi savādāk [neizskaidrojami, bet fakts]. bet vienmēr labi :)
šie parametri cilvēkiem mēdz atšķirties.
Resp., viena paciņa Valdo rīsu, savārīti karijā un klāt piejaukts apmēram tik daudz zirņu, lai izskatītos vienmērīgi raibs, nevis daži zirnīši lielā dzeltenā blāķī. Un tad es tur ielieku nelielu sviesta klucīti, un kamēr tas kūst piemaisu vienu - divas ēdakmarotes pikļus. Tos riktīgi asos nedrīkst vairāk kā karoti, ja grib vēl bez viņiem ko sajust.
bet iesaku izmēģināt parasto zirņu vietā "viņējos" zirņus, krišņām arī tādi pārdodas [nu, visi tie mūngdāli utt.] - atšķirība ir grau-jo-ša! :)
biezputra