Bet, ja par to, kas mani visvairāk ielīksmo - esmu visās tajās decembra-janvāra brīvdienās saimprovizējusi savas variācijas par kičari tēmu un atzinusi tās varen labas esam. Pat mana māte ēda.
Nūuu... ēee... vo, šitāda.;) Resp., viena paciņa Valdo rīsu, savārīti karijā un klāt piejaukts apmēram tik daudz zirņu, lai izskatītos vienmērīgi raibs, nevis daži zirnīši lielā dzeltenā blāķī. Un tad es tur ielieku nelielu sviesta klucīti, un kamēr tas kūst piemaisu vienu - divas ēdakmarotes pikļus. Tos riktīgi asos nedrīkst vairāk kā karoti, ja grib vēl bez viņiem ko sajust.
šie parametri cilvēkiem mēdz atšķirties.
Resp., viena paciņa Valdo rīsu, savārīti karijā un klāt piejaukts apmēram tik daudz zirņu, lai izskatītos vienmērīgi raibs, nevis daži zirnīši lielā dzeltenā blāķī. Un tad es tur ielieku nelielu sviesta klucīti, un kamēr tas kūst piemaisu vienu - divas ēdakmarotes pikļus. Tos riktīgi asos nedrīkst vairāk kā karoti, ja grib vēl bez viņiem ko sajust.
bet iesaku izmēģināt parasto zirņu vietā "viņējos" zirņus, krišņām arī tādi pārdodas [nu, visi tie mūngdāli utt.] - atšķirība ir grau-jo-ša! :)