Turcijas stāsti jau ir kaut kur manī, tiem ir tirkīza krāsa un mazliet sezama smaržas. Pavisam drīz es par to uzrakstīšu kaut ko eksaltētu un sentimentālu - citādi nevar.
Bet tas bija skaistāk, nekā es biju gaidījusi. Un tā zeme sagrozīja manu prātu, manu vieglo prātu, pavisam citādā manierē, nekā gaidījusi biju.
- You are so more Eastern than Western woman, you know, - teica kāds asīriešu pēctecis. Tobrīd es noticēju.
Bet tas bija skaistāk, nekā es biju gaidījusi. Un tā zeme sagrozīja manu prātu, manu vieglo prātu, pavisam citādā manierē, nekā gaidījusi biju.
- You are so more Eastern than Western woman, you know, - teica kāds asīriešu pēctecis. Tobrīd es noticēju.
2) Kapadokijā - Nevšehīras un Geremes apkaimē, pie turienes dīvainajiem kalniem;
3)Konjā;
4)Vidusjūras piekrastē, mazā ciematiņā, ko sauc par Kalkanu.
Tālāk uz Konju devāmies ar autobusu. No Konjas uz Vidusjūru - arī. Autobusi Turcijā ir ļoti labi, pasažieru komforts ir nodrošināts tik tiešām augstā līmenī.
Pēc tam no Kalkanas mūs ar mašīnu aizveda līdz Antalijas lidostai, no kuras lidojām atpakaļ uz Stambulu.
Ak, nē - konkrētajā epizodē man netika piedāvāts neko dabūt.
Starp citu, turienes kūrorti ir izslāpušu rietumnieču sekstūrisma paradīze, tāpēc uz visādām galantām blēņām vīrieši nemaz tik ļoti neiespringst. Man pat radās iespaids, ka viņi piedāvājumus mazāk izsaka kā saņem.:)
Jā, tā tur notiek. Arī man šāds stāsts pavīdēja rokas stiepiena attālumā.