![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pirms gadiem 10 es reizēm devos frizēties pie lādzīga krievu babuļa - tjotjas Ļudas. Frizūras veidot gluži nē - tantukam mode bija apstājusies sešdesmito gadu nogalē pie Elizabetes Teilores ar tādu kā uzkasītu tūtu uz galvas - taču matu galu aplīdzināšanu, krāsošanu vai ilgviļnu likšanu viņa pieprata meistarīgi. Turklāt par studentei pieņemamām cenām.
Tjotja Ļuda savulaik bija pazinusi manu vecmāmuļu. Tālabad arī pret mani viņai bija mātišķas jūtas. Un situācijas, kad mana galva atradās viņas rokās, viņa izmantoja, lai klāstītu man, cik būtiski jaunai sievietei ir nokārtot dzīvi, respektīvi - apprecēties. Argumentācija bija vienkārša,taču neapgāžama: "Potomu, čto tak NADO! Tak mir postrojen!"
- Ņe tjaņi ti s etim djelom, - viņa sprediķoja, pievilkdama ilgviļņu rulīti tā, ka man uzacis uzrāvās līdz pakausim. - Jesķ pareņ - vot i vihodji za ņevo, ņe nado tak prosto vstrečatsja.
-No, tjotja Ļuda! - es iepīkstējos - Vedj s ņim potom i žitj nado buģet!
- Nu i čto? - viņa nicīgi iesprauslojās. - Ņe ponravitsja - razvedjošsja! Kak vse! Ņe pervaja, ņe posļednjaja. A tak vot - v djevah zasidjetsja - eto ņe djelo! Tjebe dvadcatj kogda uže stuknulo?!
Jā, pa laikam es atceros Ļudas tanti. Un jūtos mazliet neiederīga pasaules kārtībā. Bet ilgviļņus gan es vairs nelieku.
Tjotja Ļuda savulaik bija pazinusi manu vecmāmuļu. Tālabad arī pret mani viņai bija mātišķas jūtas. Un situācijas, kad mana galva atradās viņas rokās, viņa izmantoja, lai klāstītu man, cik būtiski jaunai sievietei ir nokārtot dzīvi, respektīvi - apprecēties. Argumentācija bija vienkārša,taču neapgāžama: "Potomu, čto tak NADO! Tak mir postrojen!"
- Ņe tjaņi ti s etim djelom, - viņa sprediķoja, pievilkdama ilgviļņu rulīti tā, ka man uzacis uzrāvās līdz pakausim. - Jesķ pareņ - vot i vihodji za ņevo, ņe nado tak prosto vstrečatsja.
-No, tjotja Ļuda! - es iepīkstējos - Vedj s ņim potom i žitj nado buģet!
- Nu i čto? - viņa nicīgi iesprauslojās. - Ņe ponravitsja - razvedjošsja! Kak vse! Ņe pervaja, ņe posļednjaja. A tak vot - v djevah zasidjetsja - eto ņe djelo! Tjebe dvadcatj kogda uže stuknulo?!
Jā, pa laikam es atceros Ļudas tanti. Un jūtos mazliet neiederīga pasaules kārtībā. Bet ilgviļņus gan es vairs nelieku.
Līdzīgi man vienā puskakta kantorī gāja, kur sprizierēt pieteicies bij maktens krievu babul's, kas paralēli aktīvi runāja pa mobilo bezdrāšu kasti, šņauca degunu un skaļi apcerēja savas dzimumdienas svinības detaļas, vēršoties pie apkārtējiem, mani to skaitā. Tak jau domubiedru neatradis, babul's nolēma izmantot citu taktiku - pēkšņi izrādījos ģevuška, očeņ pahožaja na kakuju ta kinozvjozdu (saprotams, ne mazums šī tēla tapa gūts, pateicoties babuļa prasmīgajām rokām da ķemmes vēzieniem);)
Jā, jā, galīgi ne par Tavu tēmu, bet tā nu man gadās pa laikam:D