Kurvjzieža kontemplācijas

Komentāri

Krāšņais Kurvjziedis

Vēl par to precēšanos

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pirms gadiem 10 es reizēm devos frizēties pie lādzīga krievu babuļa - tjotjas Ļudas. Frizūras veidot gluži nē - tantukam mode bija apstājusies sešdesmito gadu nogalē pie Elizabetes Teilores ar tādu kā uzkasītu tūtu uz galvas - taču matu galu aplīdzināšanu, krāsošanu vai ilgviļnu likšanu viņa pieprata meistarīgi. Turklāt par studentei pieņemamām cenām.
Tjotja Ļuda savulaik bija pazinusi manu vecmāmuļu. Tālabad arī pret mani viņai bija mātišķas jūtas. Un situācijas, kad mana galva atradās viņas rokās, viņa izmantoja, lai klāstītu man, cik būtiski jaunai sievietei ir nokārtot dzīvi, respektīvi - apprecēties. Argumentācija bija vienkārša,taču neapgāžama: "Potomu, čto tak NADO! Tak mir postrojen!"
- Ņe tjaņi ti s etim djelom, - viņa sprediķoja, pievilkdama ilgviļņu rulīti tā, ka man uzacis uzrāvās līdz pakausim. - Jesķ pareņ - vot i vihodji za ņevo, ņe nado tak prosto vstrečatsja.
-No, tjotja Ļuda! - es iepīkstējos - Vedj s ņim potom i žitj nado buģet!
- Nu i čto? - viņa nicīgi iesprauslojās. - Ņe ponravitsja - razvedjošsja! Kak vse! Ņe pervaja, ņe posļednjaja. A tak vot - v djevah zasidjetsja - eto ņe djelo! Tjebe dvadcatj kogda uže stuknulo?!

Jā, pa laikam es atceros Ļudas tanti. Un jūtos mazliet neiederīga pasaules kārtībā. Bet ilgviļņus gan es vairs nelieku.
No:
Lietotājvārds:
Parole:
(komentārs tiks paslēpts)
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..
Powered by Sviesta Ciba