Par folkloru domājot, piefiksēju, ka mūsu kara dziesmas lielākoties ir no sievietes pozīcijas: viņa pavada, pušķo cepuri, gaida, raud, tālumā nepazīst, apkopj kapiņu (protams!!!) utt., utt., bet ko viņi tur paši - pie ugunskura, vai pirms kaujas - to ir daudz mazāk.
Nosūtīju brūtei ziņu,
Lai pārdeva savu kroni,
Lai izpirka man` no kara.
Brūte kroni pārdevusi,
Man` no kara izpirkusi.
Izstāde, kura man arī ļāva par šo drusku vairāk uzzināt: http://lnvm.lv/?p=21824