Jā. Tieši to arī nodomāju. Un aizgāju palasīt mirušo draugu dienasgrāmatas un senas sarunas. Labi, ka viņi te turpina būt. Un es ceru, ka neviens viņu no šejienes neizdzēsīs.
wow, paskatījos, ka manai cibai martā būs apaļš jubīlis! oumaigād, liekas, vēl aizvakar frančos ar tikko iepazītiem cibiņiem sēdējām, bet, izrādās, tas bija 20 gadus atpakaļ :D