Kurvjzieža kontemplācijas

krii

18.1.19 11:53

Man ir ļoti vajadzīgi cilvēki, kuri ir par mani gudrāki - citādi es zaudēju tonusu un ar svelpjošu skaņu krītu degradācijā tik strauji, ka deguns asiņo no atmosfēras spiediena maiņas.
Vienlaikus - gudrāku cilvēku sabiedrībā es gandrīz nerimstoši nervozēju, vai viņus nekaitina mana muļķība un ja nē - vai tas ir tāpēc, ka esmu pateicīgs fons, uz kura izcelties.

Ar smukumu tomēr ir daudz vienkāršāk - bišķi bija, tagad ir izbeidzies, nu i pofig, nav vairs jāiespringst, galu galā manā dzīvē tam ir bijusi tik maza nozīme...

• 5 raksta
• ir doma

• vakardiena

  18.1.19 12:05

  

  "Vienlaikus - gudrāku cilvēku sabiedrībā es gandrīz nerimstoši nervozēju, vai viņus nekaitina mana muļķība "- ojā!
  

  • Atbildēt

• puuce

  18.1.19 12:11

  

  Tā kā vairums manu kolēģu ir izturējuši 50000 personas uz 30 amata vietām konkursus, es vienkārši prezumēju, ka mēs visi savā ziņā esam ļoti gudri. Tās viņu 5+ tekoši izmantojamās svešvalodas, tās es skaužu... Bet tam pretī man ir spēja visu redzēt savādāk. Un man ir ātrs prāts, izcila humora izjūta & es ar viņiem draudzējos :)
  Bet viegli nav.

  • Atbildēt

• pinjons

  18.1.19 12:39

  

  Ko vajag to vajag - kaut vai kā dzīvu atgādinājumu pret iegrimšanu pašapmierinātībā.

  • Atbildēt

• f

  18.1.19 16:11

  

  jā, man arī.

  • Atbildēt

• snauts

  21.1.19 17:35

  

  Kā tu zini kurš ir gudrāks un kurš nav?

  • Atbildēt