Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Lai slavēta Normandijas saule, kas briedējusi ābolus īstam un varen labam sidram, ko baudīt šajā rimtajā svētdienas pēcpusdienā, gaiņājot prom trauksmi par nākamās darba nedēļas vājprātu.
Un nē - tās sintētiskās, gāzētās, viegli alkoholiskās limonādītes ar ābolu, bumbieru, upeņu, kazeņu un velna vecmāmiņas garšām, kas lielveikalu plauktiņos stāv blakus alum, es nesaukšu par sidru, jo tā būtu nešķīstība priekš visu dievu vaigiem.
  • tagad ir arī vietējais ražojums ar bārbeļu garšu un sidra vārdu. garšo tieši kā ūdenī izšķīdusi ledene.
  • Ir jau arī Weston sidrs dabonams, tīri neko. Mūžīgā cīņa starp cidre un cider.
  • Varbūt man ir neizkopta gaume, bet garšo Cēsu sidrs no cidonijām un āboliem (rabarberu, imho, ir pārāk salds). Un Lielvārdei arī neslikts. Abavas man sķiet vairāk uz kaut kādu dzirkstošo vīnu, ne sidru velk.
    • Nusss... Tomēr īstai raudzētai ābolu sulai (kas tieši tā arī garšo) nekas no šī visa nestāv līdzi.
  • Vai ne? Vai ne?
Powered by Sviesta Ciba