Latviešu gadījumā nacionālisms lieliski saplūst ar kreisumu. Lasu Upīša "Laikmetu griežos" un saprotu, kāpēc tas bijis bestsellers gan ulmaņlaikos, kad iznāca pirmās daļas, gan padomju laikā. "Septiņi verdzības gadsimti" ļauj mocekļa-cīnītāja latviešu zemnieka kārti izspēlēt vienlīdz labi kā etniskās, tā šķiriskās pašapziņas kontekstā.
gribas dzīvot kā buņģim, bet tik nepārvarami identificējos ar cibiņu un gan jau es neesmu viena tāda. vidusceļu smadzenes vēl nesaprot.
Man tāda pašattieksme īpaši nepatīk, ņemot vērā, ka atšķirībā no citiem mūžīgajiem mocekļiem (žīdiem, piemēram), mēs no tā neko sev neizsitam, tikai gandējam garastāvokli. :/
"Latviešu gadījumā nacionālisms lieliski saplūst ar kretīnismu"
zin' nemaz neizbrīnijos, piekrītoši pamāju ar galvu... tad lasīju talāk sarunas un sapratu, ka kaut kas tomēr nelīmējas :D
ar labunakti Leo, arlabunaktu jaukā krī :*