Latviešu gadījumā nacionālisms lieliski saplūst ar kreisumu. Lasu Upīša "Laikmetu griežos" un saprotu, kāpēc tas bijis bestsellers gan ulmaņlaikos, kad iznāca pirmās daļas, gan padomju laikā. "Septiņi verdzības gadsimti" ļauj mocekļa-cīnītāja latviešu zemnieka kārti izspēlēt vienlīdz labi kā etniskās, tā šķiriskās pašapziņas kontekstā.
- (Anonīms)Nacionālisma kombo ar kreisumu bija/ir Somijā, Kubā, Venecuēlā, pat Īrijā, senāk arī Lielbritānijā, kur viens leiboristu slānis sevi asociēja ar iedzimtajiem anglosakšiem/ķeltiem iepretim uzkundzējušamies normaņu aristokrātiem. Zemēs, kur šķiriskās robežas 90% gadījumu sakrita ar etniskajām robežām (kā LV) tas ir bijis daudz vieglāk. Nesenajā Unduska grāmatiņā par boļševismu un kultūru ir raksts par Igaunijas vēstures rakstīšanām, kur ir par šo pašu jautājumu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kriiAha, paldies.