Lielu vairumu sociālajos tīklos rakstītā varētu reducēt uz "nesaprotu, kāpēc citi cilvēki šķiež savu dārgo laiku un enerģiju kaut kādai pilnīgai huiņai, kas satrauc viņus, nevis tām ļoti nopietnajām, svarīgajām problēmām, kas satrauc mani!!!!"
Ja tā ir tikai retoriska figūra, lai pavēstītu savu sāpi - tas ir mazliet bezgaumīgi, bet OK, lai būtu.
Ja tā tiešām ir neizpratne un pārsteigums, tas laikam liecina par muļķību un infantilu egocentrismu.
Ja tā ir tikai retoriska figūra, lai pavēstītu savu sāpi - tas ir mazliet bezgaumīgi, bet OK, lai būtu.
Ja tā tiešām ir neizpratne un pārsteigums, tas laikam liecina par muļķību un infantilu egocentrismu.
Satraukums principā ir normāla emocionāla reakcija uz ārpasaules kairinājumu. Ne par ko nesatraucas tikai cilvēki izmainītos apziņas stāvokļos - to skaitā tie, kas pretendē uz viedumu, kā arī tie, kuri vienkārši ir notrulināti.
slēdzins, ka otrs ir vnk lohs, arī manā pasaulē netiek atzīts par derīgu.
kaut kāda mentālā higiēna - ja nav iemācīta, jāievieš pašam. ar laiku skats kļūst patīkami skaidrāks ;)
Un neizpratne vai pārsteigums, ja tā gadās, tieši liecina par izaugšanu no/virs infantila egocentrisma, jo nu tā citu huiņa vismaz tiek pamanīta un attiecīgi tiek svērta un varbūt par vieglu atrasta.