Moralizēšana par mūžseno
Šķirstot Cibu, nejauši iekāpu iekš kaut kā, kas grīļīgi balansē starp stulbu joku un morālu kroplību.
Laikam joprojām jāturpina runāt par pašsaprotamām lietām.
Piemēram, par to, ka noslepkavot piedzērušos cilvēku arī nozīmē noslepkavot. Ka izvilkt maku no aizmiguša dzērāja kabatas visnotaļ nozīmē zādzību. Ka atspārdīt kādu pēc kopīgas alkohola lietošanas joprojām nozīmē nodarīt miesas bojājumus. Un vispār par to, ka otra cilvēka bezpalīdzība nepadara nevienu noziegumu leģitīmu un pat nemīkstina vainu. (Kas vienlaikus neizslēdz mudinājumus potenciālajiem upuriem pēc iespējas izvairīties no nonākšanas bezpalīdzīgā stāvoklī.)
Tas joks šķiet neadresē ne tavu ne manu versiju, bet vienkārši ģenerāli izlaidīgu uzvedību kāda uznāk abiem dzimumiem dzēruma stāvoklī.