Šķirstot Cibu, nejauši iekāpu iekš kaut kā, kas grīļīgi balansē starp stulbu joku un morālu kroplību.
Laikam joprojām jāturpina runāt par pašsaprotamām lietām.
Piemēram, par to, ka noslepkavot piedzērušos cilvēku arī nozīmē noslepkavot. Ka izvilkt maku no aizmiguša dzērāja kabatas visnotaļ nozīmē zādzību. Ka atspārdīt kādu pēc kopīgas alkohola lietošanas joprojām nozīmē nodarīt miesas bojājumus. Un vispār par to, ka otra cilvēka bezpalīdzība nepadara nevienu noziegumu leģitīmu un pat nemīkstina vainu. (Kas vienlaikus neizslēdz mudinājumus potenciālajiem upuriem pēc iespējas izvairīties no nonākšanas bezpalīdzīgā stāvoklī.)
liljabrikmani savukárt pársteidza šis http://klab.lv/users/unpy/1148537.html- gan posts gan daži komentāri
kriiPosts man neliekas nekas slikts. Bērns, kurš ieplestām acīm vēro pankūku šķīvi, izskatās piemīlīgi un amizanti. Tas, ka daži nevilcinās nosaukt bērnu par neglītu un resnu, gan nav visai jauki.