Kurvjzieža kontemplācijas

Pati vainīga, kā vienmēr

Krāšņais Kurvjziedis

Pati vainīga, kā vienmēr

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Mīļās meitenes, jaukās dāmas, cienījamās kundzes, man nudien jau sen ir gribējies to pateikt - to, ka visa jūsu šķietami nevainīgā čivināšana par savu gaisīgo, impulsīvo dabu, par savu emocionalitāti, kas ir - ak, vai! tik ļooooti sievišķīīīīīgaa, infantilā tīksmināšanās par savu iedomāto nespēju izlemt, koķetēšana ar stiprā pleca piesaukšanu, ņaudošā ilgošanās pēc kāda, kurš "noliek pie vietas", jā, visa šī uzvedība, ko es arī kādreiz esmu iedomājusies nevainīgu rotaļu esam, kā flirta un priekšspēles daļu, bet kas reizēm jūsu atklāsmēs ir tik teatrāli pārspīlēta, ka liek manām uzacīm neizpratnē saraukties...
Tas viss nebūt nav nevainīgi, droši un koķetējoši, tā nav tikai flirta un priekšspēles daļa, tā nav tikai rotaļa, diemžēl, diemžēl, diemžēl - tās ir biedējošas lamatas ne tikai jums pašām, bet arī visām jūsu dzimuma māsām. Tie ir ieroči, ar kuriem jūs apbruņojat attaisnojumu meklējošus varmākas, sitējus un izvarotājus, kā arī viņu aizstāvjus; tie ir argumenti, ko jūs ieliekat patriarhālu un mizogīnisku tiesnešu un psihoterapeitu mutēs, kuri atbalstīs savus impulsus nekontrolējušus tēvaiņus, arvien un no jauna savērpjot sievietes mūžīgās vainas diskursa nesaraujamo tīklu.
Domājiet, ko rakstāt, domājiet, ko runājat, domājiet, ko jūtat. Domājiet par tiem, kuri tā vien gaida, lai to visu izmantotu pret jums, kad jau tā jutīsities vissāpīgāk ievainotas.
  • Bet es te vēlētos tomēr noskaidrot vēl dažas lietas. Ok, es pilnībā apzinos, ka ne jau par mani (eksklizīvi) šis ieraksts ir tapis, bet tā kā es esmu sieviete un laiku pa laikam mēdzu čīkstēt par testosterona trūkumu vīriešu populācijā, es to attiecināšu uz sevi un parunāšu no ņaudētājas perspektīvas:

    1) nekad neesmu savu emocionalitāti piesegusi ar aizbildinājumu, ka tas tā ir tapēc, ka esmu sieviete. Arī savā friendlistē neko tādu neesmu lasījusi (varbūt ir tā veiksme būt nesaistītai ar galīgi klīniskiem gadījumiem);

    2) "stiprais plecs" vairumā gadījumu ir jātulko kā "cilvēks, kas spēj saskaldīt malku nedabujot sirdslēkmi un neuzskata, ka viņa vienīgais pienesums šai pasaulei ir tikai šļāciens spermas nācijas turpināšanai, par privilēģiju uz ko tāpat plūcas prāvs bariņš dažādas kvalitātes januvju".

    3) ja man, sabiedrības šūniņas, ģimenes ietvaros nav dota iespēja teikt savam dzīvesbiedram: klau, mīļais, davaj otro bērnu dzemdē tu, tad īres maksa par mana organisma nolietojumu un resursu noplicināšanu ir jāmaksā. cik augstu nu katra sieviete sevi šeit novērtē, tas būs viņas pašas un spējas vienoties ar partneri, ziņā. Pēc analoģijas ar algotu darbu. Tu taču atļaujies vaidēt, ka tev tavs darbs brīžiem riebjas un maksā par maz. Tad kapēc lai to nevarētu darīt sieviete, kuras "darbs" ir dzemdēt/zīdīt/aprūpēt?

    4) vardarbība, gan emocionāla, gan fiziska, nav tikai vīriešu prerogatīva, par to ir bijušas jau neskaitāmas diskusijas un ķīviņi. Galvenais jebkurās attiecībās tomēr ir, lai katrs dabūtu sev pretī tieši to, ko viņam vajag un pēc kā viņš ilgojas. Visas problēmas rodas no pārāk lielām atšķirībām pamatuzstādījumos, kas no sākuma varbūt nešķiet tik nozīmīgi, bet laika gaitā sāk iritēt ģeometriskā progresijā.

    Man apnika rakstīt, jo es nupat piekusu nesot malku, ko, nudien, uzskatu, būtu bijis labāk jādara kādam fiziski labāk attīstītam, jā, vīrietim. Jo viņam tas prasītu mazāku piepūli, bet es, savukārt varu un labprāt izdaru citas lietas, kas, iespējams, liktos apgrūtinošas un netīkamas viņam. Sadarbība, bļaģ, krī, sadarbība ir visa pamatā. Ne jau šķēliena pa seju kādam pietrūkst, bet adekvātu, sadarboties spējīgu partneru.
    • Tas viss (un vēl daudz kas cits) ne mirkli nav pretrunā ar to, ko es teicu.
      • es īsti nesapratu ar ko nav pretrunā.

        to uzskaitot es mēģināju norādīt, ka ņaudēšana var un vairumā gadījumu ir pavisam citu iemeslu pēc un es nudien neuzskatu, ka manis uzskaitītie punkti/uzskati kaut mazākajā mērā dod kādam vīrietim mietu rokā, lai ietu un sistu sievietes.
        • Tu neuzskati, un es arī neuzskatu. Turklāt ņaudēšana (ar ko nudien vienlīdz bieži nodarbojas abu dzimumu pārstāvji) manuprāt arī ierakstā minēta kā mazākā bēda.
          Ļoti riskanta ir pozicionēšanās "es nevaru par sevi atbildēt un sevi kontrolēt, man vajag, lai kāds stiprāks to uzņemas manā vietā", jo, tici man, atradīsies pietiekami daudz tādu, kas šo uztvers kā indulgenci kārtīgai iešaušanai pa muti, lai bāba zina savu vietu. Un pietiekami daudz tādu, kas piekrītoši mās ar galvu.
          Tā nav uzvedības recpete, tas ir vērojumos balstīts brīdinājums.
          Ļoti žēl, ka es joprojām tik ārkārtīgi neskaidri un pārprotami par šo spēju izteikties, un paldies, ka vērsi manu uzmanību uz to.
          • Lai cik dzīve būtu reglamentēta ar normām, likumiem, it kā pašsaprotamiem kodeksiem veselā saprātā, cilvēciskās vērtībās un godīguma izpratnē balstītiem, tomēr dzīvē visi viens otru testē uz robežām, cik tālu var iet, ko var atļauties ar konkrētu cilvēku. Nu kā levantes bazārā, kā marakešas soukā. Visi tausta viens otru, pēta reakciju, šifrē to, sper nākamo soli, ja nav pretestības. Domination is the name of the game, kā dziedāja depeche mode savulaik - let's play master and servant.
          • lūk!

            Ļoti riskanta ir pozicionēšanās "es nevaru par sevi atbildēt un sevi kontrolēt, man vajag, lai kāds stiprāks to uzņemas manā vietā"
    • Sadarbības jau var būt visādas. Ir tēmas/jomas, kuras negrib darīt abi divi. Bet mani pārsteidza Tavā komentārā kaut kas cits - ka vīrietim jāmaksā par sievietes ķermeņa nolietojumu pēcnācēja sakarā. Man zināmie vīrieši nav tādi, kas palēkdamies ar sajūsmu vēlētos radīt pēcnācējus. parasti jau vīrieši piekāpjas sievietes vēlmei, atbalsta šo viņas lēmumu gribēdami viņu iepriecināt vai sniegt dzīves piepildījumu (biež vien gan sievietes pašas nezin ko grib un neapjēdz, ka neviens bērns neaizpildīs pašas tukšumu). Lai vai kā, man liekas arī tiem nedaudzajiem aizrautīgajiem tētiem, ja viņiem pirms bērna dzimšanas, pirms bērna iepazīšanas, potenciālā bērna māte teiktu: "slēdzam līgumu - es iznēsāšu un barošu mūsu kopīgo bērnu, bet Tu pat to man ik mēnesi turpmākos x gadus pārskaitīsi y eiro mēnesī", es domāju visi pateiktu ka viņi nevēlas nekad kļūt par tēviem un aizskrietu uztaisīt čik(starp citu čik ir populāra metode te Vācijā. zinu vairākus, kas to veikuši).
Powered by Sviesta Ciba