Kaut kad pasen lasīju tādu budistu līdzību - okeānā peld bruņurupucis un reizi n gados izbāž galvu virs ūdens. Kaut kur okeāna viļņos mētājas koka riņķītis bruņurupuča galvas lielumā. Lūk, un iespēja, ka bruņurupucis, iznirstot trāpīs tieši ar galvu šajā riņķītī ir vienlīdzīga... neatceros, kam, droši vien iespējai inkarnēties cilvēkā.
Taču ne tik sen man ienāca prātā, ka tikpat niecīga ir iespēja piedzimt par latvieti Latvijā kā nacionālā valstī.
Būt indietim, ķīnietim, pat amerikānim vai krievam, visā plašajā pasaulē - tas taču ir tik bezgaumīgs meinstrīms.
Savukārt, ikviens no mums ir kā bruņurupuča trāpījums riņķītī.
Ar ko arī apsveicu.
Taču ne tik sen man ienāca prātā, ka tikpat niecīga ir iespēja piedzimt par latvieti Latvijā kā nacionālā valstī.
Būt indietim, ķīnietim, pat amerikānim vai krievam, visā plašajā pasaulē - tas taču ir tik bezgaumīgs meinstrīms.
Savukārt, ikviens no mums ir kā bruņurupuča trāpījums riņķītī.
Ar ko arī apsveicu.
Ļoti skaists apsveikums :))
cik atceros
Paldies par apsveikumu!
(un paldies par ierakstu - ļoti interesanti)